Māksla mūsdienās ir mainījusi savu lomu sabiedrības dzīvē – tā ne tikai rada jaunas estētikas, bet arī iesaistās zinātniskās, sociālās un tehnoloģiskās pārmaiņās. Izstādes „Lauki” kuratori Rasa Šmite, Raitis Šmits un Armīns Medošs pētī mākslas un sabiedrības atjaunošanās un pārmaiņu motīvus. Kuratori tiecas izzināt, kuri mākslinieciskās prakses lauki piedāvā jaunas idejas šī brīža krīzes pārvarēšanai un jaunus modeļus ilgtspējīgākas un radošākas dzīves veidošanā.
Gatavojoties izstādei „Lauki”, tika veikts plašs pētījums, kurš ne tikai aplūkoja mākslu tās šaurākajā nozīmē, bet pievērsās arī inovatīvajām radošajām praksēm, kurās apvienojas jauna domāšana, zinātnes atziņas, tehnoloģijas un sociālās prakses. Izstādes eksponāti izraudzīti no 200 konkursam iesūtītajiem darbiem, no kuriem kuratori izvēlējās 40 mākslas darbus no visas pasaules, īpaši koncentrējoties uz Centrālo, Austrumu un Ziemeļu Eiropu. Izstāde „Lauki” norisināsies no 15. maija līdz 3. augustam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē Arsenāls un būs viens no galvenajiem „Rīga 2014 – Eiropas kultūras galvaspilsēta” programmas notikumiem, ko papildinās publiskas lekcijas, konference „Atjaunojamā nākotne” (Renewable Futures), kā arī vairāku mākslinieku performances un koncerti. Tiks izdots arī katalogs kā speciālizlaidums starptautiskajam akadēmiskajam žurnālam Acoustic Space, ko izdod RIXC sadarbībā ar Liepājas universitātes Mākslas pētījumu laboratoriju (mplab.lv).
Izstādei „Lauki” kuratori izvēlējušies tādus darbus, kurus var uzskatīt par sociālo pārmaiņu iedīgļiem. Mākslas mainīgo lomu sabiedrībā nosaka ne vien jaunas estētikas radīšana, bet arī tās ciešā saistība ar sociālajām, zinātniskajām un tehnoloģiskajām pārmaiņām sabiedrībā.
Izstāde „Lauki” piedāvā spilgtu un dinamisku mākslas ainavu, kas ne tikai izaicina esošos uzskatus un dekonstruē sociālo realitāti, bet arī piedāvā pozitīvas nākotnes vīzijas. Jau sākotnēji izstādes ideja tiecās parādīt, ka atsevišķi vairs neviens lauks vai apzīmējums nespēj pilnībā raksturot laikmetīgās mākslas daudzveidīgumu. Šodienai ir raksturīgi, ka visinteresantākā jaunrade notiek, savienojot vairākas nozares un disciplīnas – kombinējot māksliniecisko kopā ar sociālo un dabisko, zinātnisko ar emocionālo, sensitīvo ar reālo.
Izstāde „Lauki” tiecas atvērt laikmetīgu lauku brīvai un asociatīvai spēlei ar “radikālajām taksonomijām”. Proti, samiksējot un kombinējot esošās kategorijas, tiek veikts ļoti svarīgs “mērnieku” darbs – jaunu robežu iezīmēšana, kas palīdzēs radīt jaunas kontaktu zonas starp 21. gadsimta mākslu, zinātni, tehnoloģijām un sociālo sfēru.
Starp piemēriem, kas raksturo radikālāko pieeju daudzveidību, minams darbs „Attiecības ar dabu”, kas ieņem nozīmīgu lomu šajā izstādē. Tās bieži vien tiek apvienotas ar interneta kultūrā rastajām idejām, kas balstās uz dalīšanos ar resursiem un sociālo jautājumu risināšanu, izmantojot līdzdalības un sociālos mehānismus.
Daži darbi, piemēram, Olivera Reslera „Leve it in the Ground” (2013) vai Šū Lī Čengas „Seedsunderground” (2013-2014) sniedz nepārprotamu politiska rakstura vēstījumu, aktualizējot jautājumus par atjaunojamo enerģiju, ilgtspējību vai cīņu par agrokultūras augu un sēklu dažādību.
Citi darbi, kas ir mazāk politiski, atver mūsu maņas un prātus jaunām sajūtām un citādam pasaules skatījumam jeb, kā to sauc franču filozofs Žaks Ransjērs, “sensitīvajai izplatīšanai”. Māksliniece Lisa Jevbrata parāda, cik citāda izskatās pasaule, ja mēs iztēlojamies, ka uz to skatāmies ar dzīvnieka acīm. Beļģu kolektīvs Okno nodarbojas ar dārzniecību un biškopību uz māju jumtiem, lai radītu karti, kas parādītu augu izplatīšanos pilsētās. Ērihs Bergers mēra Zemes magnētiskā lauka izmaiņas. Manu Lukšs piedāvā bezmaksas braucienu ūdens taksometrā, apmaiņā pret sarunu ar Kayak Libre.
Cilvēka ķermenis ir kļuvis par mezglpunktu kompleksajā spēka-lauku tīklā, kurā savienojas daba, ģenētika, zinātne, kā arī politiskie un ekonomiskie aspekti. Mākslinieks Gints Gabrāns piedāvā pārveidot mūsu ķermeņus, lai ar jaunu enzīmu palīdzību mēs varētu pārtikt no zāles vai koku zariem. „Hu.M.C.C.- Human Molecular Colonization Capacity” ir projekts, kuru radījusi slovēņu māksliniece Maja Šmekara, kas izmanto enzīmu, iegūtu no pašas ķermeņa, lai izgatavotu jogurtu. Hansa Šheirlsa gleznas un instalācija „Transgenic” (TM) lauž barjeras starp 2D un 3D, vienlaicīgi paverot jaunas iespējas mākslinieciskai un ķermeniskai trans-gresijai.
Sociālo un vizuālo lauku krustošanās ir tēma, kas parādās austriešu video mākslinieces Anjas Krutgaseras darbā ar nosaukumu Prelude (2010), gan arī somu mediju mākslinieces Hannas Haslati darbā, kurā tiek izmantoti Geštalta psiholoģijas principi grupu dinamikas vizualizēšanai.
Tādu aktuālu jautājumu krustpunkti, kur tiekas globālā ekonomika ar digitālajām tehnoloģijām, finanšu tirgus ekspluatēto darbaspēku prakse ar kultūru, kā arī ar vietējo kopienu un pirmiedzīvotāju viedokļiem – atspoguļojas britu mākslinieces Heilijas Ņūmenas darbā „Histoire Économique” (2013), dāņu mākslinieku kolektīva Superflex video „Working Life” (2013), kā arī Ineses Doujakas un Džona Barkersa darbā „Eccentric Archive” (2012-14).
Edvarda Snovdena atsauksmes par ASV globālās uzraudzības aktivitātēm caur PRISM programmu ir pierādījums tam, cik nozīmīga ir neredzamā datu bāžu un datu plūsmu pasaule. Datu lauki, cīņu lauki un karš pret terorismu ir pamats britu-japāņu mākslinieku pāra „YoHa” (Grehams Hārvuds un Matsuko Jokokoi) darbam „Endless War” (2012-2014), kā arī slovēņu mākslinieka Marko Peļhana un Projekt Atol darbam „We should take nothing for granted!”.
Attiecības starp matēriju un informāciju, kuras ierosinājis kibernētikas pionieris Norberta Vīners, apskata Martins Hauzs darbā Earth Computer (2012), kā arī Pamela Neurita, Markus Dekers un Franks Ksavers – savā darbā „Ghostradio” (2014).
Latviešu mākslinieks Mārtiņš Ratniks ar instalāciju no 27 televizoru ekrāniem un franču māksliniece Sesila Babiole ar savu skaņas instalāciju strādā ar elektriskajiem un elektro-magnētiskajiem laukiem un enerģijām, tādējādi turpinot darbu pie Viļņu projekta, kas tika uzsākts 2006. gadā.
Attiecības starp elektriskajiem un bioloģiskajiem laukiem – sonificējot elektrisko signālu plūsmu, kas tiek saņemta no dzīviem mikroorganismiem – tiek pētīta pašu RIXC mākslinieku izveidotajā mākslas un zinātnes projektā “Biotricity”, kas tapis kopā ar skaņu mākslinieku un komponistu Voldemāra Johansonu.
Šie ir vien nedaudzi piemēri no tēmām, kuras tiks aplūkotas izstādē „Lauki” izstāžu zālē Arsenāls izstādītajos 40 mākslas darbos. Izstādes atklāšanas pasākums norisināsies 15. Maijā plkst. 18.00.
Foto: Mārtiņš Ratniks "Lauki", 2007. Publicitātes foto