10 000 gadu pirms mūsu ēras, 21 gadu jaunais D`Le pieder seno cilvēku ciltij, kuru izdzīvošana ir balstīta uz ikgadējām mamutu medībām. Kad daudz varenāko seno cilvēku klans nolaupa cilts labākos medniekus un daiļo Evoletu, lielās medības var nenotikt, kas, savukārt, draud ar bada nāvi visai ciltij. Šajā sarežģītajā situācijā, glābēja lomu uzņemas D`Le, kura entuziasms ir galvenokārt balstīts uz mīlestību pret Evoletu. Satiekot grūtajā ceļā gan zobenzobu tīģerus, gan citus pirmatnējus plēsoņas, D`Le galvenā cīņa ir paredzēta varenās impērijas pilsētā, kurā milzīgās piramīdas slejas debesīs, bet tās priesteri piekopj asiņainus rituālus
Recenzija:
Ir tāda teorija un dažādas tās variācijas par to, ja simts pērtiķiem iedotu simts rakstām mašīnas, tad teorētiski pastāv ļoti maza, bet tomēr varbūtība, ka spaidot taustiņus visās iespējamajās kombinācijās, neierobežotā laika periodā no tā visa var sanākt arī Šekspīra kopotie raksti. Šķiet filmas "10000 p.m.ē." radošie prāti izdomājuši ko līdzīgu un kādā noslēgtā telpā iespundējuši ideju ģenerātorus, kuriem atšķirībā no pērtiķiem laiks radošajai sesijai bijis visai ierobežots. Smadzeņu vētras laikā vienojās par to, ka jebkāda veida loģika un citas fantāziju bremzējošas lietas ir pilnīgi aizliegtas. Dalībnieki viens otru iedrošinajā būt "pašiem", "oriģināliem" un "bez kompleksiem".
Pēc iesildošajiem vingrinājumiem, kas palīdz pārvarēt mentālās barjeras (dalībnieki tēlo suņus, aposta viens otru un padzeras no kolēģa kafijas krūzītes utt.), brīnumainais process, kurā rodas māksla iet vaļā ne pa jokam. No visām pusēm lido spontānas "pērles" un atbildīgā persona klikšķina pa laptopa taustiņiem fiksējot tādus vārdus kā dredi, šķēps, mamuts, zobenzobu tīģeris, mīlestība, medības, leģenda, zīme, tētis, krievu valoda, strausi cilvēkēdāji un tamlīdzīgas lietas. Kad radošās sulas gāja uz galu, kāds paguris asprātis ierosināja uztīt "kāsi", lai mazliet pastimulētu procesu tā teikt. Pēc mazas stīvēšanās, telpā sāk specifiski ost un darbiņš turpinās, tiek atsiepta bieza vēstures grāmata, kuras lapas tiek izplēstas un izmētātas pa grīdu un tad sakombinētas atkal atpakaļ brīvā un nepiespiestā manierē. Visi iesaistītie jutās jauni, seksīgi un pārliecināti par savām spējām un tā, it kā visa pasaule būtu pie viņu kājām.
Tāds pats pacilāts noskaņojums valdīja arī kopējā filmas nobeigšanas pasākumā, kurā par brīvu varēja dabūt desmaizīti un dzeramo. Režisors, asprātīgi apģērbies kā Freds Flinstons, trīcošā balsī teica aizkustinošu runu par to, ka radošais gars pārvar visus šķēršļus un, ka fantāzijas gaismas zobens visu šo laiku ir bijis īstajās rokās. Visi aplaudēja sev un citiem, apskāvās un izklīda pa mājām. Atlika tikai nodot darbu pasaules izvērtēšanai un sildīties panākumu saulītē.
Varbūt tā notika, varbūt nē, bet viens ir skaidrs, ka pasaule laikam nebija TAM gatava, jo filmas kopvērtējums ir katastrofāli zems visā pasaulē un izpelnījies vēl nepieredzētus dzēlienus un smieklu vētru. Pirmais iespaids skatoties šo "brīnumu" pāraug veselā iespaidu jūrā un kļūst skaidrs, ka nekas nav skaidrs. Vienīgais mierinājums ir doma, ka arī paši filmas veidotāji nav tikuši skaidrībā ar sevi un, ko viņi ar šo filmu gribēja teikt. Kā jau tika minēts jebkāda loģika, pat elementārākā bija aizliegta un to jūt. Ja ignorē to, ka filmā ignorē jebkādus likumus, kas attiecas uz ģeogrāfiju, vēsturi, laiku un telpu, tad galu galā izkristalizējas paši galvenie jautājumi.
Vai senais mednieks D`Le, kuru attēlo modelis Steven Strait, pierādīs savu varēšanu daiļajai Evoletai (Camilla Belle)? Kā D`Le tiks galā ar psiholoģisko diskomfortu, zinot, ka viņa tēvs pameta savu cilti, laikā kad tie sliktie gadi bija un mamuti savas takas mina viņā pusē, gar kuru vietējiem ļaudīm nav nekādas daļas. Tāpat asumu filmai piešķir "šķēpa motīvs", ko D`Le saņēmis pēc mamuta pievarēšanas kā drosmīgākais mednieks. Tikai neviens cits nezina, ka D`Le nemaz nedzinās pakaļ spalvainajam zilonim. Lieta tāda, ka tīklā, kurā šie gūstīja to lopu, ieķēras viņa roka un mamuts parāva šo līdzi, ka nemaz neliekas un galu galā pats muļķis šķēpam uznesās virsū. Varonis šos faktus šad tad naktī apdomā un nejūtas šķēpa cienīgs, bet viņam ir vēl visas iespējas sevi pierādīt. Lai neteiktu vairāk, filma ir dziļdomīgu pārdomu pilna un uzrunās jebkuru, kam joprojām krūtīs pukst sirds.
Kaut ko tādu gadās reti redzēt un šo filmu pieminēs vēl gadiem ilgi, bet droši vien ne tā, kā bija iecerējuši tās autori. Fakts, ka datoru ģenerētie zvēri izskatās dabiskāki nekā aktieri, kuru vārdus mēs dzirdam pirmo un, iespējams, pēdējo reizi, ir jau ievērības cienīgs pats par sevi. Dialogi ir tik spēcīgi, ka gribētos, lai šie aizvēstures ļaudis labāk paklusētu (šķiet to saprata arī reklāmas rullīša autori). Tātad kopumā "ļoooooooooti iespaidīgs kino", kas vienkārši ir jāredz, lai noticētu. Šī filma, manuprāt, ir vistiešākais kandidāts 2008. gada "Zelta avenes" balvai, kuru piešķir gada lielākajām neveiksmēm kino industrijā, pie tam vairākās kategorijās uzreiz. Ko tādu būs grūti pārspēt...
Lomās: Steven Strait, Camilla Belle, Cliff Curtis
Režisors: Roland Emmerich
Mājas lapa:http://www.10000bcmovie.com/
