Filma ir dokumentālos notikumos balstīts stāsts par divām izcilām 20. gadsimta personībām – Sergeju Eizenšteinu un Jesaju Berlinu – kas abi dzimuši un bērnību pavadījuši Rīgā, bet drīz vien šo pilsētu pametuši. Izsekojot abu varoņu dzīves gaitām uz 20. gadsimta pirmās puses dramatisko notikumu fona, filma stāsta, kā viens no viņiem kļūst par „izcilāko savas paaudzes kinorežisoru” totalitārajā Padomju Savienībā, bet otrs – par „izcilāko savas paaudzes domātāju” liberālajā Lielbritānijā.
Filmā tiek izspēlētas dažādas, plašākai publikai mazāk zināmas, taču vēsturiskos faktos balstītas situācijas abu varoņu dzīvēs. Lai gan filma ir inscenējums, tā veidota kā dokumentāli „autentisks” materiāls un tās vizuālā stilistika tuvināta attēlotā laikmeta kino estētikai.
Filmā redzamie notikumi aptver plašu ģeogrāfisku un hronoloģisku telpu, sākot ar Parīzi 1905. gadā un Holivudu 30. gadu sākumā un beidzot ar pēckara Ļeņingradu un Londonu. Tajā piedalās daudzi atpazīstami vēsturiski personāži. „Iespējams, pirmajā acu uzmetienā filma var likties ļoti viegli tapusi, kā tāda animēta vēsturiska spēle, taču patiesībā tas bija liels daudzu cilvēku kopējs darbs. Gan operatora sarežģītais uzdevums radīt attēla autentiskumu, gan aktieru, kuri lielā vairumā atlasīti no draugu un paziņu loka, uzdevums ne vien atrasties kadrā, bet būt „vēsturiskiem” un fiziski līdzīgiem saviem pagātnes prototipiem. Šī savdabīgā tiekšanās pēc pagātnes atveida dažreiz noveda pie kurioziem starpgadījumiem. Piemēram, kāda pavecāka sieviete uztraucās, kāpēc nav izsaukta ātrā palīdzība Ļeņingradas blokādes filmēšanā, jo „jāpalīdz taču cietušajiem,”” stāsta režisors Dāvis Sīmanis.
Attiecībā uz filmēšanas dalībniekiem režisors izsaka lielu pateicību visiem, kas piedalījās, jo sevišķi brīvprātīgajiem, kuri bieži drosmīgi darbojās filmas masu skatos, tēlojot studentus, nacistus un pat līķus.
Dāvis Sīmanis arī min: „Laikmets, kuru centāmies rekonstruēt dramatiski, atgādina laiku, kurā dzīvojam. Nav tālu jāskatās, lai ieraudzītu to pašu totalitārisma agresiju, varas aklumu un kultūras personību apspiešanu, kas valdīja laikā, kad dzīvoja mūsu varoņi.”
Tomēr, kā uzsver filmas producents Gints Grūbe, „filma nav tikai drūms vēstures liecinieks. Tā atrod pagātnē nenopietno, smieklīgo un neparasto, kā arī spēj emocionāli uzrunāt skatītāju.”
Filma tiks demonstrēta kinoteātrī “Splendid Palace” no 2.aprīļa. Tā tapusi ar Nacionālā Kino centra, Valsts Kultūrkapitāla fonda, Rīgas domes un “Rīga 2014” atbalstu.Filma tapusi studijā Mistrus Media un ir viens no Rīga 2014 programmas notikumiem.
Galvenajās lomās: Mihails Karasikovs, Mārtiņš Počs, Gints Grūbe, Viktors Puglejevs, Gustavs Briedis. Scenārija autori Dāvis Sīmanis un Uldis Tīrons; režisors Dāvis Sīmanis; galvenais operators Andrejs Rudzāts; operatori Valdis Celmiņš un Dāvis Sīmanis; mākslinieces Kristīne Plūksna-Zvagule un Ieva Romanova; komponists Kārlis Auzāns; skaņu režisors Ernests Ansons; montāžas režisori Dāvis Sīmanis un Andra Doršs; producenti Gints Grūbe un Līga Gaisa.
Foto: Publicitātes foto