Diriģents Teodors Reiters ir dzimis 1884.gada 23. martā Vidzemes malienē, Ļaudonas pagasta „Muižniekos”. Diriģēšanu viņš studējis Petrogradas konservatorijā pie krievu komponista un diriģenta Nikolaja Čerepņina, kā arī kompozīciju pie izcilā latviešu komponista un mūzikas pedagoga Jāzepa Vītola. Teodors Reiters ilgus gadus bija Latvijas Nacionālās operas diriģents, kā arī tās vadītājs, „Reitera kora” dibinātājs, četru vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku virsdiriģents un vairāku Triju Zvaigžņu ordeņu ieguvējs. 1998.gadā tika dibināts arī Teodora Reitera fonds, kas atbalsta jauno talantu izaugsmi.
Teodors Reiters savu dzīvi pilnībā veltīja divām savām sirdslietām - Latvijas Nacionālajai operai un „Reitera korim”. 1918. gadā komponista Jāzepa Vītola un diriģenta Teodora Reitera Petrogradā dibinātā „Latvju opera” ierodas Rīgā un uzsāk darbību bijušā Rīgas 2. Pilsētas teātra telpās. 1919. gadā abu Pilsētas teātru ēkas tiek nacionalizētas un „Latvju operas” trupa pārceļas uz tagadējās Latvijas Nacionālās operas telpām.
Pavisam Latvijas Nacionālajā operā Teodors Reiters ir diriģējis piecdesmit sešas operas, piecus baletus, divas operetes un neskaitāmus koncertus. Teodors Reiters bijis ne tikai klausītāju un mūziķu mīlēts diriģents, bet arī Latvijas Nacionālās operas direktors (1918, 1922-1926., 1931-1934). Vadot operteātri, Teodors Reiters īpaši atbalstīja latviešu oriģināloperu radīšanu un uzvešanu Latvijas Nacionālajā operā. Teodora Reitera muzikālajā vadībā tika pirmuzvestas Jāzepa Mediņa „Vaidelote” (1927), Alfrēda Kalniņa „Salinieki” otrās redakcijas „Dzimtenes atmoda” (1933), opera „Baņuta” jaunā redakcijā, kā arī Mārtiņa Jansona opera „Tobago” (1939).
Teodors Reiters bija īstens Riharda Vāgnera mūzikas cienītājs. Latvijas Nacionālajā operā Vāgnera mūzika skanēja diezgan bieži, jo Teodors Reiters bija izcils Vāgnera mūzikas interprets un diriģents. Iespējams, tieši tādēļ 1918. gada 15. oktobrī Latvijas Nacionālā opera tika atklāta ar Riharda Vāgnera operas „Klīstošais holandietis” pirmizrādi.
Sevišķi nozīmīgs Teodoram Reiteram bija kora skanējums izrādēs, tādēļ viņš pret kori bija īpaši prasīgs. Arī savu izloloto „Reitera kori” viņš iesaistīja operas izrādēs, aicinot to piedalīties Vāgnera operās „Tanheizers”, „Nirnbergas meistardziedoņi” un „Parsifāls”.
Pēc piecpadsmit gadu darbības operā Teodors Reiters atzīst: „Man personīgi opera kļuvusi mīļāka par visu. Tur esmu savu dzīvi, savas spējas, savus nervus ielicis, esmu darījis, ko varējis. Opera bijusi viss manas dzīves mērķis, tā ir mana sirdslieta vēl šai stundā”.
„Ar darbu, gribu, pienākuma sajūtu, neizsīkstošu enerģiju piesātināta dzīve. Spilgta personība latviešu mūzikas dzīvē un aizraujošs dziesmu tulks. Tūdaļ pēc gaismas nodzišanas zālē, spraigām kustībām, laipnu smaidu diriģenta pultī ierodas stāvs, kura kustību kontūras saista kā māksliniekus orķestrī un uz skatuves, tā arī klausītājus vistālākā vietā zālē. Ar vērīgiem vēzieniem vai glāstošiem mājieniem Reiters liek orķestrim pieņemties spēkā vai norimt apbrīnojami sirsnīgā melodijā. Pēc nerimstošiem aplausiem uz skatuves parādās diriģents, kura kautrā palocīšanās pauž pateicību par publikas kontaktu ar māksliniekiem orķestrī un tēlotājiem uz skatuves. Tādu visvairāk operas apmeklētāji pazīst Teodoru Reiteru,” 1942.gadā rakstījis dramaturgs Eduards Grīnvalds.
Latvijas Nacionālā opera ar patiesu cieņu piemin šo izcilo diriģentu un personību Teodoru Reiteru 130 gadu jubilejā! Mēs esam lepni par to, ka šis operteātris ir bijusi un ir mājvieta tādiem talantiem, kuri mākslu rada iedvesmā un dziļā mīlestībā pret šo darbu.
Foto: Teodors Reiters. Foto no LNO arhīva