Stāsts par diviem neizdziedināmiem pensijas vecuma vīriem, kuri pirms nāves sastāda sarakstu ar savām pēdējām vēlmēm. Aizbēguši no slimnīcas, viņi sāk piepildīt sastādīto sarakstu, kurā ir atrodama gan lēkšana ar izpletni, gan autosacīkstes, gan pokera spēle Montekarlo. Taču līdzās plānotajām izpriecām, viņi saprot, ka galvenais uzdevums tomēr ir izdarīt visu, lai labotu savas attiecības ar tuviniekiem.
Recenzija:
Vecums, slimības un nāve, nav tās populārākās tēmas populārajā kino, kas galu galā ir orientēts uz izklaidi un bezrūpīgu laika pavadīšanu, tomēr režisors Rob Reiner ir uzņēmis filmu par diviem nepatīkamiem tematiem uzreiz - vecumu un vēzi pēdējā stadijā. Tēma tāda nopietna ne pa jokam, bet Rob Reiner, kam tuvs komēdijas žanrs mēgina šo depresīvo situāciju padarīt rožaināku un viss ieturēts amerikāniska optimisma cerību garā, kaut arī cerībām šajā situācijā nav nu nekāda pamata.
Tātad vienā jaukā dienā slimnīcas palātā attopas divi vīri vārdā Edvards Kols (Jack Nicholson) un Kārters Čambers (Morgan Freeman). Abiem tiek uzstādīta nepatīkamā diagnoze, ka dzīvot atlicis pavisam maz un pulkstenis draud apstāties. Kā jau standarta filmā pieklājas - abi slimnieki ir pretstatu pāris, jo tas paver daudz lielākas iespējas izpušķot mazliet pliekano scenāriju ar atraktīvām detaļām. Edvards Kols ir ļoti bagāts, bet ļoti vientuļš vecpuisis ar "smagu raksturu". Kārters Čambers gluži pretēji ir strādīgs vidušķiras pārstāvis bez liekas naudas, toties viņam ir kupla ģimene un saticīga daba. Abus pretpolus vieno gaidāmā vizīte pie "kaulainās pļāvējas" un saraksts ar nepiepildītiem sapņiem. Samierinājušies ar neapskaužamo likteni abi nolemj izbaudīt atlikušos brīžus braukājot apkārt pa pasauli uz bagātā Edvarda Kola rēķina un svītrojot lietas nepiepildīto cerību sarakstā.
Manuprāt, idejas līmenī filmai bija potenciāls, bet kopējo ainu izbojā vēlme izpatikt visiem uzreiz. Proti, sākumā notiek tāda kā drāma, kas stāsta par smagām tēmām un tad seko neveikls mēģinājums pārvērst to visu par piedzīvojumu komēdiju. Nav jau tā, ka darīt ko tādu būtu aizliegts, tomēr Rob Reiner rokās tas pārvēršas par kaut ko neglābjami viduvēju - ne īsti nopietni filma pieskaras sāpīgajām tēmām, nedz arī gribas smieties par komēdijas elementiem. Abu lielisko aktieru sirsnīgā aktierspēle nespēj izglābt filmu no kvadrāta, kurā tā ir iesprostota jau no paša sākuma. Neveikli dialogi un standarta motīvi sižetā beigu beigās noved līdz bezpersoniskam produktam - tādam, kas šķiet samākslots un neīsts kā seriālu asaras. Kārtējo reizi katrs solis ir izkalkulēts līdz pēdējam un rodas tā "nenotikušā notikuma" sajūta, simulācija.
Viss tiek iegrūsts mutē ar karoti un nav nevienas ainas, kas pieļautu viedokļu dažādību vai interpretāciju. Filmas laikā abi vecie vīri - "bagātais tēvocis Skrūdžs Mak Daks" un "filozofiskais automehāniķis" saprot "dzīves gudrības" un konstatē, ka "mājas ir tur, kur ir tava sirds" un, ka "ģimene ir pats svarīgākais". Pie tam, kad nomirst viens no filmas varoņiem, aizkadra bals paziņo, ka viņš nomira "ar aizvērtām acīm un atvērtu sirdi". Varbūt ka ir tā, ka visas svarīgākas lietas dzīvē ir banāli vienkāršas, bet uz ekrāna banālais un vienkāršais ir noticies jau pārāk bieži un vēlreiz konstatēt visas "tautas mutvārdu gudrības" diez vai ir tik satraucošs piedzīvojums kā gribētos filmas autoriem. Režisors šoreiz ar drāmu dara tās pašas lietas, ko pēdējos gados piekopj romantisko komēdiju nenogurdināmā fabrika - ražo sentimentālas bildītes bez identitātes. Salīdziniet šo filmu, piemēram, ar "The Diving Bell and the Butterfly" (2007) vai "The Savages" (2007) un būs skaidrs, kas vainas šai pseido drāmai – komēdijai.
Kopumā filmas veidotāji, manuprāt, nespēj izpildīt uzstādītos mērķus, jo "Pirms nolikt karoti" nedz īsti skumdina, nedz arī liek smieties. Vecums, slimības un nāve kalpo tikai kā iegansts, lai pārsviestos uz "mūžīgās jaunības" kultu un tēmas tā arī netiek aplūkotas to kailajā neglītumā. Nepamet arī sajūta, ka šo stāstu atkal savērpis kāds kino darbonis, kam ar reālo dzīvi ir visai maz sakara un tāpēc realitāte vietām iegūst pasakas apveidus. Šo sajūtu nemazina arī draņķīgie specefekti, kas uzskatāmi redzami pasaules ceļojumu epziodēs.Žēl, ka tā, jo varēja sanākt kaut kas daudz baudāmāks, patiesāks un sirsnīgāks, jo aktieri ir labu labie un pamata ideja tāpat.
Lomās: Jack Nicholson, Morgan Freeman
Režisors: Rob Reiner
Mājas lapa: http://thebucketlist.warnerbros.com
