Lekciju ciklā tiks aplūkota šausmu kino žanra saistību ar gotisko tradīciju literatūrā, lai skaidri nošķirtu šausmu kino kā klaju izklaidi bez jebkādas mākslinieciskas vērtības, ar ko šis žanrs asociējas mūsdienās, no izciliem kino vēstures paraugiem, kuros šausmu, baiļu konstruēšanai ir filozofisks raksturs ar nolūku radīt skatītāja ciešāku empātiju ar filmu. Ciklā iekļautās filmas aptver aptuvenu laika posmu no 20. gadsimta sākuma, koncentrējoties uz 30. un 40. gadu kino, to papildinot ar atsevišķiem piemēriem no 50. gadu un 60. gadu kino.
15. aprīlis plkst. 19:00
Gotiskais romāns ir angļu literatūras virziens, kas bija īpaši nozīmīgs 18. gadsimta otrajā pusē un 19. gadsimta sākumā, un ievērojamākie pārstāvji bija Anna Redklifa, Klēra Rīva un Horess Volpouls. Šim virzienam nosacīti pieskaitāma arī Mērija Šellija, kuras romāna „Frankenšteins” tapšanas vēsture atainota Kena Rasela filmā „Gotika” (Gothic, 1986).
Roberta Vīnes filmas „Doktora Kaligari kabinets” (Das Cabinet des Dr. Caligari, 1917), „Orlaka rokas” (Orlacs Hände, 1924), Frīdriha Vilhelma Mūrnava filma „Nosferatu, šausmu simfonija” (Nosferatu, eine Symphonie des Grauens, 1922) un citi kino agrīnā posma darbi ir kino klasika, kas ietekmējusi vēlāko šausmu kino attīstību.
Lekcijā detalizētāk tiks aplūkota Karla Teodora Dreijera filma „Vampīrs” (Vampyr, 1932), kurā ekspresionisma elementi, meistarīgais operatora darbs un režisora iztēle kompensē ierobežotās sava laika tehnoloģiskās iespējas.
19. aprīlis plkst. 19:00
Lekcijā tiks aplūkota Roubena Mamouliana filma „Doktors Džekils un Misters Haids” (Dr. Jekyll and Mr. Hyde, 1931), Eda Vuda kino stilistika, kura filmas iedibināja sava veida kiča tradīciju.
Britu režisors Džeimss Veils savus labākos darbus radījis 30. gados, tostarp minamas tādas filmas kā „Frankenšteina līgava” (The Bride of Frankenstein, 1935), Frankenšteins (Frankenstein, 1931), „Neredzamais cilvēks” (The Invisible Man, 1933). Džeimsa Veila mūža nogale atainota Bila Kondona filmā „Dievi un briesmoņi” (Gods and Monsters, 1998).
26. aprīlis plkst. 19:00
Žaka Turnē vispazīstamākā filma ir „Kaķu cilvēki” (Cat People, 1942), bet „Dēmona nakts” (Night of the Demon, 1957), uz kuru lekcijā tiks likts lielāks uzsvars, suģestē ar gaismēnu spēlēm, negaidītiem rakursiem un kadrējumu, kā arī no šodienas viedokļa raugoties, ar zināmu naivismu, kas izzudis digitāli radīto tēlu laikmetā. Pola Šrēdera vizuāli daudz „ticamākais” „Kaķu cilvēku” rimeiks, kaut arī krāsu filma, ir daudz blāvāka par Turnē darbu.
3. maijs plkst. 19:00
Četru režisoru Alberto Kavalkanti, Čārlza Kraitona, Bazila Dērdena un Roberta Hamera kopdarbs „Nakts melnumā” (Dead of Night, 1945) piecus dažādus stāstus organiski apvieno vienā filmas vēstījumā. Tās vadmotīvi un tēli ir paranoja un slēgtās telpas, mirušo un dzīvo pasaules robežu nosacītība, bet, kā jau britu kino pieņemts, tas viss tiek atainots ar spēcīgu ironiju. Lekcijā tiks izmantoti arī fragmenti no Žorža Franžu vizuāli lakoniskās filmas „Acis bez sejas” (Les yeux sans visage, 1960), Maikla Povela filmas „Lūriķis” (Peeping Tom, 1960), kura ataino vuārista un sērijveida slepkavas psiholoģiju, un savas atklātības dēļ iznīcināja Povela tālāko karjeru.
10. maijs plkst. 19:00
Itāļu šausmu kino „skola”: Mario Bava un Lučio Fulči; Dario Ardžento „nevainības laikmeta šausmu kino” un estētiskās šausmas: krāsa, jūgendstils un mūzika pat atbaidošākās ainas pārvērš par dzīvām gleznām. Ardžento filmas ir par neiespējamību neskatīties un par baiļu magnētismu – tiks izmantoti fragmenti no filmām „Putns ar kristāla spalvām” (L'uccello dalle piume di cristallo, 1960). „Parādības” (Phenomena, 1980), „Suspiria” (1977) un citām.
Biļešu cena €4.30 - internetā - http://www.bezrindas.lv €3.19 Studentiem, senioriem €3.
Foto: Kadrs filmas „Dievi un briesmoņi”. Publicitātes foto
