Paradoksāli, ka Dāgs Hammaršelds (1905–1961), pazīstamākais ANO ģenerālsekretārs, spējīgs un radošs politiķis, pēc nāves ieguvis daudz lielāku pasaules slavu kā garīgais meklētājs. Viņa dienasgrāmata tika atrasta un izdota tikai pēc politiķa nāves, un tās nozīmīgums ir nenovērtējams. Tajā nav stāstīts ne par politiskiem notikumiem, ne par tikšanos ar izcilām personībām, tas ir dialogs ar sevi pašu un Dievu. Ārkārtīgi smalki niansētās, savdabīgās un brīžiem pazemīgās piezīmes kalpo kā atklāsmes, mierinājuma un vieduma avots.
Priekšvārdus Dāga Hammaršelda dienasgrāmatu izdevumam latviešu valodā rakstījuši Vaira Vīķe- Freiberga un Juris Rubenis, gan ieskicējot izcilā politiķa un domātāja biogrāfiju, gan sniedzot ieskatu pasaules notikumos viņa dzīves laikā, gan vērtējot viņa rakstīto. Vaira Vīķe-Freiberga: “Lakoniski formulēti domu graudi, epigrammas, pravietiski paziņojumi, saturā dažreiz sibilliski noslēpumaini, hermētiski neatšifrējami. Tas ir kāda dvēseles ceļa atspulgs, kur gūtās atziņas, jautājumi un secinājumi rūpīgi atlasīti no ikdienas notikumu kņadas un mutuļošanas.”
Juris Rubenis par Hammaršeldu kā mistiķi saka: “Vārdu “mistiķis” es lietoju, lai apzīmētu pieredzes cilvēku, garīgā ceļa praktiķi atšķirībā, piemēram, no rakstāmgalda teorētiķa,” – un turpina: “Hammaršelds šo nekad līdz galam neaprakstāmo garīgo pieredzi ir centies attēlot mūsdienu laikmeta tēlos, kļūstot par tiltu, kas cilvēku aizved līdz svētumam, kas nav stīvs un atbaidošs garīgums.[..] Tas ir svētums, kas pagriezis seju pret pasauli. [..] Tāpēc Hammaršelda rakstītais var mūs tik patiesi uzrunāt, tāpēc viņa grāmatā neskaitāmi cilvēki atradīs rindas, ar kurām sajutīs dziļu rezonansi.”
Šīs piezīmes vienkāršos un patiesos vārdos atklāj to cilvēka esības daļu, kuru mēs bieži vien esam aizmirsuši vai pat noliedzam, – dvēseli. Radošo garu. Tiekšanos pēc Dieva. Šī ir grāmata, kuru turēt uz naktsgaldiņa, lai ik pa brīdim tajā atrastu rindas, kuras atbalso mūžīgās un netveramās alkas pēc visa, kas atbilstošajā dzīves brīdī pietrūkst: drosmes, spējas mīlēt, prasmes piedot un atskārst savas kļūdas. Grāmata, kuru pārlasīt vēl un vēlreiz.
No zviedru valodas tulkojusi Aija Eimane.
Foto: Publicitātes foto