Daugavpilī no 27. līdz 29. jūnijam notiks 17. Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētki, kuros plāno piedalīties ap 5000 dažādu studentu tautas mākslas kolektīvu dalībnieki – dziedātāji, dejotāji un mūziķi.
Baltijas valstu studenti pirmo reizi „Gaudeamus” svētkos pulcējās 1956. gadā Tartu, Igaunijā, un kopš tā laika notikuši jau 16 svētki pārmaiņus kādā no Baltijas valstīm, un šogad rotācijas kārtībā svētku rīkošana atkal ir uzticēta Latvijai. Par svētku norises vietu no četrām pilsētām, kuras pieteicās, kā atbilstošākā esot izvēlēta Daugavpils, jo tai ir liela pieredze un tradīcijas valsts mēroga un starptautisku pasākumu rīkošanā, plaša infrastruktūra, ērts sabiedriskā transporta tīkls, turklāt tā ir vienīgā pilsēta ārpus Rīgas ar lielu brīvdabas estrādi. Svētku norise Daugavpilī Baltijas valstu studentiem ļaus iepazīt arī vēl vienu Latvijas novadu un tā tradīcijas, svētkiem veltītajā preses konferencē uzsvēra Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve Māra Katvare.
Latvijas Kultūras akadēmijas Radošās darbības centra jaunrades projektu koordinators, „Gaudeamus” koncertu režisors Juris Jonelis, piesakot svētku programmu, atzīmē, ka šīs vasaras lielais studentu notikums vairāk tiek veidots kā festivāls, kurā bez šaubām būs tradicionālie koncerti, kuros vienosies dejotāji, koristi un mūziķi, bet tie būs papildināti ar atsevišķiem notikumiem, kuros varēs piedalīties studenti arī ar vēl citām savām radošajām izpausmes formām.
17. Baltijas valstu dziesmu un deju svētki tiks atklāti 27. jūnija vēlā vakarā ar pūtēju orķestru koncertu Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā. Savukārt dienas pirmajā pusē šajā centrā notiks visu trīs Baltijas valstu mākslas augstskolu rektoru darbu izstādes atklāšana, kas ir pirmais festivāla jaunievedums. Jau zināms, ka izstādē būs pārstāvēti trīs atšķirīgi mākslas mediji – glezniecība, tekstils un grafika. Kā otrais pārsteigums ir jānosauc 27. jūnija simfoniskās mūzikas koncerts, kas ir unikāls gan tādēļ, ka festivāla ietvaros notiks pirmo reizi, gan arī tādēļ, ka tur kā solisti savukārt piekrituši uzstāties visu svētku dalībvalstu mūzikas augstskolu rektori. Neilgi pēc tam notiks „Gaudeamus” lāpas iedegšana un visu dalībnieku lāpu gājiens cauri pilsētai, kas sāksies pie Daugavpils universitātes un tālāk virzīsies gar Daugavu līdz mākslas centram. Pēc atklāšanas un pūtēju koncerta sekos jau nākamais īpašais pasākums – „Studentu nakts”, kur dažādās Daugavpils telpās – ielās, pagalmos, kultūras ēkās – paši studenti saviem kolēģiem un viesiem rādīs deju performances, izrādes un aizraus ar citām radošām aktivitātēm. Būs iespēja redzēt arī Latvijas un kaimiņvalstu kinomākslas studentu veikumu.
Nākamajā dienā, 28. jūnijā, ikviens Daugavpils iedzīvotājs vai viesis ir aicināts pulcēties pie Daugavpils Universitātes, lai baudītu Latvijas, Lietuvas un Igaunijas individuālās programmas. Šos priekšnesumus ievadīs Latgales kolektīvu apsveikuma programma visiem svētku dalībniekiem. Paturpinot režisora Jura Joneļa sacīto, Latvijas nacionālās programmas mākslinieciskā vadītāja diriģente Ilze Valce atklāj, ka, iedvesmojoties no kordiriģēšanas dižgaru – Imanta Kokara un Edgara Račevska – pirms vairākiem gadiem sacītā, ka „Gaudeamus” ir jaunības svētki, viņa programmas repertuāru ir veidojusi, pieturoties principam, ka skaņdarbi nedrīkst būt ļoti sarežģīti, bet no tiem ir jāizstaro jaunībai, mīlestībai un degsmei.
Sestdienas vakarpusē būs laiks baudīt tautas deju kolektīvu lielkoncertu, kas notiks Daugavpils olimpiskajā centrā. Skatītājiem būtu jāņem vērā, ka vietu skaits ir ierobežots, tādēļ biļetes būs vēlams iegādāties savlaicīgi.
Festivāla beidzamajā diena, 29. jūnijs, iesāksies ar svētku gājienu, un pēc tam visi dalībnieki pulcēsies Stropu estrādē uz kulminējošo pasākumu – tradicionālo noslēguma koncertu. Kā norāda šī pasākuma mākslinieciskais vadītājs, diriģents Juris Kļaviņš – šī gada koncerts arī atšķirsies no citām reizēm ar to, ka, lai akcentētu tieši valstu sadraudzību un vienojošo garu, nacionālās programmas, kur katra valsts rāda savu atšķirīgo, tiks izdziedātas, izspēlētas un izdejotas jau dienu iepriekš un noslēguma koncertā visu valstu dziedātāji visu repertuāru izpildīs kopā. Turpinot tradīciju, noslēdzošajam koncertam tiek radīts arī kāds skaņdarbs un šajā reizē tas ir komponista Ērika Ešenvalda un dzejnieka Jāņa Petera kopdarba rezultāts – dziesma „Tava ir jaunība mana”.
Jāpiemin, ka tāpat kā pirms desmit gadiem, „Gaudeamus” svētku galvenais mākslinieciskais vadītājs ir Latvijas Kultūras akadēmijas rektors Jānis Siliņš. Savukārt pasākumu scenogrāfiju veidos mākslinieks Ivars Mailītis, kurš jau iepriekš bijis vairāku dziesmu un deju svētku galvenais mākslinieks un spilgti ir palicis atmiņā ar XXV Vispārējo latviešu dziesmu un XV deju svētkiem veidoto vides objektu "Sidraba birzs vainags".
„Gaudeamus 2014” organizatori aicina ikvienu uz festivālu Daugavpilī no 27. līdz 29. jūnijam, kā arī uz Ieskaņas koncertu Rīgā, Ķīpsalas hallē 15.jūnijā. Aktuālajai svētku norises informācijai var sekot www.facebook.com/Gaudeamus2014.
Foto: Publicitātes foto