„Latvijas politiķu un ierēdņu sarunās ar Eiropas Komisiju patlaban izšķiras jautājums, vai Eiropas nauda tiks paredzēta pilsētvides attīstībai ar mūsdienīgu koncertzāli un konferenču centru Rīgā, liecina Finanšu ministrijas informācija presei.
Mūzika ir viena no jomām, ar ko Latvija ir zināma pasaulē. Mūsu izcilos mūziķus klausās un apbrīno daudzās pasaules koncertzālēs, tomēr mājās, Rīgā, viņu sniegumu nav iespējams dzirdēt akustiski pilnvērtīgā zālē. Tāpat Rīgai regulāri iet secen starptautiska līmeņa konferenču vai citu biznesa forumu rīkošana, jo trūkst mūsdienīga, liela mēroga konferenču centra.
Ar šo atklāto vēstuli aicinām Latvijas politiķus un ierēdņus atbalstīt koncertzāles un konferenču centra ieceri Rīgā, jo uzskatām, ka moderna koncertzāle un konferenču centrs dotu būtisku pienesumu Rīgas pilsētvides attīstībā, kā arī pozitīvu impulsu mūzikas nozares un konferenču jomas izaugsmei.
Gadiem ilgi mūziķi runājuši par to, ka Rīgā ir ļoti nepieciešama koncertzāle ar pilnvērtīgu akustiku, bet tūrisma nozares speciālisti – ka Rīgā ir vajadzīgs starptautisks konferenču centrs liela mēroga konferencēm. Mūsu ieskatā abus šos jautājumus ir iespējams risināt, veidojot vienu objektu – multifunkcionālu zāli, kas kalpotu gan kā koncertzāle, gan kā konferenču centrs. Šāds multifunkcionāls objekts būtu ieguldījums gan pilsētas attīstībā, gan ekonomiskās aktivitātes veicināšanā, tostarp viesnīcu, restorānu un viesmīlības biznesā, kas rada jaunas darba vietas. Šādam projektam ir nepieciešami Eiropas Savienības līdzekļi, jo valsts budžeta iespējas, kā mēs visi zinām, ir ierobežotas.
Citas Latvijas pilsētas Rīgai rāda piemēru. Nesen uzceltā koncertzāle Rēzeknē – Latgales vēstniecība “Gors” – veidojas par aktīvu mūzikas un sabiedriskās dzīves centru, tūrisma magnētu Latgalē. Topošās koncertzāles Cēsīs un Liepājā, kā arī atjaunotā Dzintaru koncertzāle iezīmē līdzīgu perspektīvu. Diemžēl mēģinājumi virzīt koncertzāles projektu Rīgā līdz šim nav bijuši veiksmīgi. Mēs neaicinām atgriezties pie finansiāli apjomīgā projekta realizācijas AB dambī. Taču viena pagātnes projekta sarežģītais liktenis nemazina nepieciešamību pēc jaunas koncertzāles un konferenču centra Rīgā. Mums ir jāraugās nākotnē, un mēs nevaram kļūt par pagātnes ķīlniekiem.
Tādēļ piedāvājam meklēt risinājumus un liederīgi izmantot Eiropas Savienības līdzekļus, lai izveidotu racionāli pamatotu risinājumu koncertzāles un konferenču centra projektam Rīgā!
Atbalstām:
Andris Poga, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents
Indra Lūkina, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra direktore
Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mūziķi
Guntars Ķirsis, “Latvijas Koncertu” valdes loceklis un Dzintaru koncertzāles valdes priekšsēdētājs
Arturs Maskats, “Latvijas Koncertu” programmu direktors
Normunds Šnē, Valsts kamerorķestra Sinfonietta Rīga mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents
Sinfonietta Rīga mūziķi
Māris Sirmais, Valsts akadēmiskā kora “Latvija” mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents, Dziesmu svētku virsdiriģents
Māris Ošlejs, Valsts akadēmiskā kora “Latvija” direktors
Valsts akadēmiskā kora “Latvija” dziedātāji
Sigvards Kļava, Latvijas Radio kora mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents, Dziesmu svētku virsdiriģents
Latvijas Radio kora dziedātāji
Mārtiņš Ozoliņš, Latvijas Nacionālās operas galvenais diriģents, JVLMA docents, Dziesmu svētku virsdiriģents
Karels Marks Šišons, Vācijas Radio Zārbrikenē un Kaizerslauternē filharmoniskā orķestra galvenais diriģents
Artis Sīmanis, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas rektors, profesors
Juris Karlsons, komponists, JVLMA profesors
Gunda Vaivode, Latvijas Radio 3 “Klasika” direktore
Pēteris Vasks, komponists
Renārs Kaupers, mūziķis
Eva Bindere, vijolniece, JVLMA asociētā profesore
Reinis Zariņš, pianists
Vestards Šimkus, pianists
Andris Nelsons, Bostonas simfoniskā orķestra un Birmingenas simfoniskā orķestra mākslinieciskais vadītājs
Marina Rebeka, Vīnes Valsts operas, Bavārijas Valsts operas, Čikāgas Lyric Opera viessoliste
Egils Siliņš, Milānas La Scala, Berlīnes Valsts operas, Cīrihes operas viessolists
Maija Kovaļevska, Vīnes Valsts operas un Ņujorkas Metropoles opernama viessoliste
Rihards Zaļupe, perkusionists un komponists
Oskars Petrauskis, saksofonists
Raimonds Petrauskis, pianists
Vita Jermoloviča, Rīgas Tūrisma attīstības biroja valdes locekle
Latvijas Pasākumu producentu asociācijas valdes biedri: SIA “Baltijas izklaides aģentūra”, SIA BDG Concerts, SIA “Ideju institūts”, SIA “LTips”, SIA “Meduza”, SIA Nords Event Communications, SIA Pilna Servisa Pasākumu Aģentūra “Pareizā ķīmija”, SIA Piraija Group, SIA “Skudras metropole”, SIA Sponsorking, SIA Untitled
Kitija Gitendorfa, ALTA prezidente, Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācija
Jānis Vālodze, Latvijas viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents"