Lai godinātu pelēko vilku, Latvijas Gada dzīvnieku 2014, Dabas muzejā atklāta izglītojoša fotoizstāde „Vilks Igaunijā”, kurā skatāmas mūsu ziemeļu kaimiņu zemē novērotās un fiksētās liecības par vilku gaitām.
Igaunijā līdzīgi kā Latvijā vilks joprojām ir pretrunīgi vērtēts dzīvnieks. Cilvēkos līdz mūsdienām saglabājušies dziļi iesakņoti priekšstati, kas visbiežāk izpaužas kā bailes par savu drošību, un nereti vilki patiešām nodara kaitējumu lopkopjiem. Tomēr jaunākie pētījumi un zināšanas mudina mainīt šo viedokli un atzīt vilku par neatņemamu savvaļas faunas sastāvdaļu. Abās valstīs pelēkais vilks ir aizsargājams dzīvnieks, notiek vilku monitorings un pētniecība, un, balstoties uz zinātniski iegūtajiem datiem, tiek veikti pasākumi vilku skaita regulēšanai un sabiedrības izglītošanai.
Igaunijā vilks par Gada dzīvnieku tika izvēlēts aizvadītajā 2013. gadā. Lai rosinātu diskusijas un izglītotu sabiedrību žurnāls „Loodusesõber” un informācijas vietne Looduskalender organizēja fotokonkursu, aicinot fotogrāfus amatierus iesniegt fotogrāfijas, kurās redzami ne tikai vilki, bet arī liecības par to gaitām. Kopumā rīkotāji saņēma 59 darbus, no kuriem 20 interesantākie apkopoti izstādē, kas ar nosaukumu „Vilks Igaunijā” šobrīd skatāma Dabas muzejā.
Konkursa organizatori ir ļoti gandarīti par iespēju fotoizstādi parādīt arī Latvijā. Izstādes koordinatore Igaunijā Helena Aruso pastāstīja: „Vilks ir ļoti uzmanīgs dzīvnieks un reti izdodas uzņemt ideālu tā fotogrāfiju. Tomēr perfektas bildes nebija šī konkursa mērķis. Mēs vēlējāmies rosināt cilvēkus doties dabā un vērot, jo vilku pēdas un citas atstātās liecības par šo dzīvnieku uzvedību pastāsta ļoti daudz. Tas ir kā lasīt vilka rakstītu blogu.”
Izstādē aplūkojamās fotogrāfijas papildinātas ar katra autora stāstu, kā arī muzeja un LVMI „Silava” speciālistu komentāriem. Izstāde līdz 3. maijam skatāma muzeja darba laikā ar muzeja ieejas biļetēm.
Fotoizstāde tapusi sadarbībā ar dabas žurnālu „Loodusesõber” („Dabas draugs”) un dabas datu informācijas vietni Looduskalender (Dabas kalendārs) Igaunijā, un Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu „Silava”.