Kas ir mūsdienu opera? Vai tā ir gadsimtu gaitā iekonservējusies mākslas forma, kuras cienītāji ir tikai kādi savdabīgi entuziasti vai izmeklētie? Cik lielā mērā mūsdienu opera ir tieši mūzika un cik lielā mērā - teātris? Vai varbūt tā ir skatuve, kurā, sakausējot visas mākslas formas, rodas arvien jauni un pārsteidzoši skatuves mākslas darbi? LULU – laikmetīgo operu cikls diskutēs par operas žanru un tā aktuālākajiem mūsdienu darbiem, kā arī piedāvā tos piedzīvot. Svētdienās plkst. 17:00 Kaņepes Kultūras centrā tiks demonstrēta izlase no 20. un 21. gadsmita nozīmīgākajām operām, kas iestudētas pēdējā desmitgadē.
Kā informē projekta kuratore Vizma Zvaigzne, pirmajā triju operu ciklā, kas notiks no 27. aprīļa līdz 11. maijam, tiks demonstrēti Dmitrija Šostakoviča, Ģerģa Ligeti un Tomasa Adesa darbu ieraksti. Pirms katras operas – īsa ievadlekcija, ko sniegs mūzikas vidē spilgtas un pamanāmas personības. Pirmajā ciklā tie būs Andris Dzenītis, Edgars Raginskis un Jānis Torgāns.
Ciklu atklās jaunā un plašu ievērību guvušā britu komponista Tomasa Adesa (Thomas Adès) opera Vētra (The Tempest) pēc Viljama Šekspīra traģikomēdijas motīviem Ņujorkas Metropolitēna operas iestudējumā. Mūsdienīgais darbs ir kārtējais apstiprinājums Šekspīra nemirstīgajam ģēnijam, kurš šogad plašos pasākumos visā pasaulē svin 450. gadu jubileju. Izrādes iestudējuma autors ir viens no šībrīža aktuālākajiem režisoriem pasaulē – kanādietis Roberts Lepāžs, kurš Vētras inscenējumam izvēlējies restaurēt Milānas operteātra La Scala 18. gs. interjeru un uzbūvēt to uz mūsdienu Metropolitēna skatuves. Simfoniskās operas, kā pats Adess to nosaucis, muzikālo noformējumu veido Ņujorkas Metropolitēna operas koris un orķestris. Galvenā varoņa Prospero atveidotājs ir harizmātiskais britu izcelsmes bariotns Saimons Kīnlisaids. Pirms operas demonstrēšanas klausītājiem būs iespēja noklausīties komponista, operas Dauka autora un mūzikas lietpratēja Andra Dzenīša ievadlekciju.
Nedēļu vēlāk, 4. maijā tiks izrādīts šokējošs iestudējums – ungāru komponista Ģerģa Ligeti (György Ligeti) vienīgā opera Lielais Baisais (La Grande Macabre), kas tiek uzskatīta par vienu no nozīmīgākajiem 20. gadsmita skatuves mākslas darbiem. Režisors Alekss Ulē (Alex Olle) ir provokatīvās katalāņu mākslinieku grupas La Fura dels Baus dalībnieks, kas ar saviem darbiem izpelnījusies skaļu slavu visā pasaulē. Lielo Baiso var pamatoti uzskatīt par modernisma mākslas kvintesenci, jo tajā ir gan ekspresionisma, futūrisma, sirreālisma, gan arī absurda teātra elementi, un pats komponists, ironizējot par sava laika protesta mākslas darbiem, to nodēvējis par anti-anti-operu. Mūzikā jūtama teātra, komiksu, popārta un kabarē ietekme, bet orķestra sastāvā parādās arī tādi instrumenti kā durvju zvans un auto taurītes. Iestudējums veidots Barselonas Liceu teātrī, tomēr tā radīšanā piedalījušies Parīzes, Briseles, Londonas un Barselonas opernamu mākslinieki, muzikālo noformējumu veido Liceu teātra koris un orķestris. Lielajā Baisajā skatītājus ievadīs mūzikas žurnālists un apskatnieks Edgars Raginskis.
Cikla trešajā svētdienā, 11. maijā, tiks demonstrēta Dmitrija Šostakoviča opera Mcenskas apriņķa lēdija Makbeta (Lady Macbeth of Mtsensk) maestro Marisa Jansona vadībā. Šostakovičs to radījis, vēl būdams tikai 24 gadus vecs. Opera bijusi gana populāra un izrādīta dažādos teātros, bet divus gadus pēc pirmizrādes to noskatījies Staļins, pametot zāli pirms izrādes beigām. Šim notikumam sekoja nu jau leģendārais raksts Nevis mūzika bet juceklis Krievijas laikrakstā Pravda, apvainojot Šostakoviču formālismā. Tas mainīja visu viņa dzīvi. Žanriski pats komponists operu nodēvējis par traģēdiju – satīru, tādējādi apstiprinot libretā atklātos daudzos zemūdens akmeņus. Simbolisms, politisko problēmu risināšana ar mūzikas palīdzību, sociāla kritika, eksistenciālu jautājumu iztirzāšana – tās ir tikai dažas no lietām, kas neapmierināja tā laika varas doktrīnu, tomēr padara šo darbu aktuālu arī šodien. Alegorisko vēstījumu atklāt palīdzēs muzikologs, arī grāmatas Operu libertu spoguļos 1960-2010 autors Jānis Torgāns. Iestudējumā no Nīderlandes operas piedalās Amesterdamas Concertgebouw orķestris un koris diriģenta Marisa Jansona vadībā, solistu vidū – spožais nīderlandiešu soprāns Eva Marija Vestbreka un britu tenors Kristofers Ventris.
Projekts tiek īstenots ar Valsts akciju sabiedrības Latvijas Dzelzceļš atbalstu, ieeja visos seansos bez maksas.
Projekta idejas autore - Anna Ķirse, projekta kuratores - Anna Ķirse un Vizma Zvaigzne.
