“Humors nav pašmērķis, smaidu var izsaukt norišu un sakarību atkailinājums.” Šādi gadiem ilgi paša kopto literatūras žanru — aforismus — raksturo latviešu aforismu žanra meistars Francis Usāns (dz. 1938). Kopš pirmajām publikācijām žurnālā “Dadzis” rakstnieka radošā darbība iesniegusies jau ceturtajā gadu desmitā. Līdz šim, līdzās publikācijām “Karogā”, “Kultūras Forumā” un ilgus gadus arī “Latvijas Avīzē”, klajā nākušas trīs grāmatas: “Nulle profilā”, “Galvas pilieni”, “Jāņtārpiņi uz ceļmallapām”. “Diedzētie domu graudi” ir autora ceturtais aforismu krājums.
Ne viens vien no mums izraksta no grāmatām, ko lasām, pa atziņai, pa aforismam, jo tas tik ļoti iepaticies. Kā naglai uz galvas! — mēs sakām. Taču īstu aforismu rakstītāju latviešu literatūrā ir maz, pat vienas rokas pirkstu būtu par daudz, lai tos uzskaitītu. Un viens no viņiem ir Francis Usāns. Daudz vieglāk ir uzrakstīt stāstu vai romānu nekā virkni aforismu. Citos prozas žanros var būt labāk vai sliktāk izdevušās vietas, un labo dēļ mēs autoram piedodam to, kas nav tik labi izdevies. Ar aforismiem tā nevar — tur katram vārdam jābūt īstajā vietā.
Cik lakoniski un precīzi sacīts: “Spējām bieži jāatkāpjas iespēju priekšā”, “Ausis apskauž acis plakstiņu dēļ”, vai arī rūgti ironiskais: “Kritušajiem pietiek ar vieniem brāļu kapiem, dzīvajiem vajag divus”. Vairāki katram latvietim zināmi tautas teicieni Francim Usānam ļāvuši saskatīt iespējas arvien jauniem spožiem domu pavērsieniem.
Foto: Publicitātes foto