“Izstāde „till the end of it” izgaismo līdzīgo – modernisma atstāto pirmformu četru laikmetīgo mākslinieku darbos. Tā nav izstāde par modernismu vai šo mākslinieku atstāto vai pieņemto mantojumu. Izstāde pievēršas modernisma estētiskajām iezīmēm, kas panāktas pakļaujot materiālu.
„till the end of it” pulcē četrus dažādu valstu māksliniekus, kas seko sava izvēlētā materiāla loģikai un kontekstam. Katram no viņiem ir sava modernisma definīcija, kas izriet no viņa individuālā ceļa. Taču formā ir rodams līdzīgais.
Džona Kornu supremātisma meklējumos var redzēt aizguvumus no Kazimira Maļēviča. Šeit modernisma laika formālās prasības pārvērtušās par nepieciešamību.
Dažas no Entonija Farū kolāžām varētu skatīt kā tiešu Anrī Matisa darbu citēšanu, ja vien tās nebūtu vienkārši sagrieztas lapas, kuru mērķis ir parādīt to iekšējās kvalitātes.
Mišela Kasteņē gleznas seko kolāžu veidošanas loģikai, taču vienlaicīgi atgādina arī Daniela Burēna sistēmas.
Kristapa Ģelža jaunākie plēves darbi, neskatoties uz to estētiskajām kvalitātēm, nav tieši veltījumi Gustavam Klucim, bet gan konstrukcijas, kas iegūtas, izmantojot līmlenti un krāsu pigmentus,” klāsta Mišels Kasteņē, izstādes idejas autors.
Entonijs Farū (1971, Anthony Faroux, Francija) strādā glezniecības, filmu un video jomā. Modernisma ietekmes viņa darbos meklējamas Džordžo Morandi, Anrī Matisa un Filipa Gastona daiļradē, parādoties ekspresionistiskā un intīmā līnijā.
Mākslinieks uzauga starp Vidusjūru un Ņujorku, tagad dzīvo un strādā Londonā. 2007. gadā absolvējis Royal Academy Schools Londonā. Gadu uzturējies un strādājis Britu Skolas rezidencē Romā (2007-2008) un Durhamas katedrāles rezidencē Lielbritānijā (2010-2011). Šobrīd Entonija Farū darbi apskatāmi ceļojošajā izstādē Jerwood Painting Fellowship; Jerwood Mākslas telpā Londonā, BayArt Kardifā, Aberystwyth Mākslas Centrā, Galerijā NUCA Norwich. 2013.
Džona Kornu (1976, John Cornu, Francija) kontekstuālās mākslas meklējumi nepārtraukti virza viņu uz robežu starp minimālismu un konstruktīvismu un atgādina ne tikai Danielu Burēnu, bet arī Kazimiru Maļēviču.
Džons Kornu ieguvis mākslas doktora grādu Sorbonnas universitātē (Fr) un ir pasniedzējs Rennas universitātē (Fr). Viņš regulāri eksponē savus darbus Francijā un Beļģijā. Jaunākās izstādes, kurās viņš piedalījies – CIRCA, Monreālā (2014), Cneai, Parīzē (2011), Le Palais de Tokyo, Parīzē (2011), Lionas Biennālē (2011). Saņēmis vairākas prestižas balvas un nominācijas. Džona Kornu darbi atrodas vairākās publiskās kolekcijās Francijā (Francijas Nacionālā Laikmetīgās mākslas fondā, Rennas Mākslas muzejā, Francijas Nacionālā izglītības un kultūras ministrijā).
Mišels Kasteņē (1971, Michel Castaignet, Francija) ir ieinteresēts piecdesmito gadu abstrakcionisma vēsturē un adaptē Klementa Grīnberga konceptu par figurālajiem līdzekļiem, izstrādājot darbus, kas vienlaicīgi ir gan formāli, gan reprezentatīvi.
Mišels Kasteņē ieguvis Maģistra grādu estētikā Midseksas Universitātes Londonā. Regulāri eksponē savus darbus galerijā Māksla XO (Rīgā), galerijās Parīzē un Londonā, Rosphoto muzejā (Pēterburga, 2010) un Foundation Niemeyer (2013).
Kristapa Ģelža (1962, Latvija) darbu pamatā ir konceptuāla ideja, kura tiek realizēta atbilstošā materiālā, izmantojot visas mūsdienās pieejamās tehnoloģijas un medijus. Viņam piemīt spēja jutīgi pārvaldīt lokālās vides simboliskos elementus un tos meistarīgi interpretēt savos darbos, kā arī drosme atklāti runāt par aktualitātēm sabiedrībā. Kristapa Ģelža jaunākajos darbos – plēves gleznās, savijušās niansētas konstruktīvisma un nacionālā romantisma metaforas un simboli, kas vienlaicīgi atklāj arī šodienas domāšanas procesus.
Kristaps Ģelzis absolvējis Latvijas Mākslas akadēmiju, Grafikas nodaļu (1986). Kopš 1997. gada ir pasniedzējs Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas un Grafikas katedrās. 2011. gadā pārstāvēja Latviju 54. Venēcijas biennālē; saņēma Purvīša balvu. Viņa darbi atrodas daudzās publiskās kolekcijās Latvijā un pasaulē.
Foto: Publicitātes foto
