Trīs vienmēr ir sintēze. Tā ir nebeidzama triāde: debesis-cilvēks-zeme, pagātne-tagadne-nākotne, ķermenis-dvēsele-gars, doma-darbs-rīcība, kas kopā demonstrē ceļu uz pilnību caur mīlestību, radošo iedomu un piepildījumu. Jaunība, radošums, mīlestība uz fotogrāfiju skatītājam atklāj mīlestības maigās šķautnes, lai arī kāda tā būtu – gūta ticībā, apgūstot mātes lomu vai izbaudot dzīvi.
Izstāde norisinās Eiropas kultūras galvaspilsētas gada programmas ietvaros un ir daļa no pasākuma cikla „Ziedoņdārza stāsti”, kas maija mēneša garumā iekļausies parka dzīves ritmā, aicinot uz lekcijām, deju priekšnesumiem, koncertiem un citām radošām nodarbēm.
Reinis Fjodorovs absolvējis Londonas Komunikāciju koledžu, ir divkārtējs Dienas gada balvas fotogrāfijā ieguvējs, Londonas ielu fotogrāfijas festivāla laureāts, kā arī dažādu citu vietēju un starptautisku fotogrāfiju festivālu laureāts. Viņš pats saka, ka, fotogrāfija ir telpa (framework), kuras ietvaros var domāt par dažādām lietām. Tieši šis domāšanas process viņam, kā māksliniekam un fotogrāfam, ir ļoti svarīgs, jo pretstatā domāšanai savā prātā, tas neuzspiež objektivitāti un racionalitāti. Savus fotostāstus Reinis turpina stāstīt žurnālā “Lilla”, “Sestdiena” , savukārt šajā izstādē tuvāk apskata ticībā gūto mīlestību, ejot svētceļnieku ceļus. Katru gadu tūkstošiem svētceļotāju kājām dodas uz Aglonu no dažādām Latvijas pilsētām. Lai sasniegtu Aglonu, dažiem svētceļotājiem nākas pārvarēt līdz pat 500 km garu ceļu. Pārvarēt smago ceļu palīdz katra svētceļotāja personīgā motivācija - kādam tā ir pateicība par Dieva labestību, kādam tā ir iespēja labi pavadīt laiku ar saviem draugiem, bet daudziem svētceļotājiem šis smagais pārbaudījums kalpo kā ticības pierādījums Dievam.
Karlīna Vītoliņa mācījusies Prāgas akadēmiju FAMU fotogrāfijas specialitātē, par savu līdz šim izcilāko veikumu uzskata izstādi “Portreti” Cēsu mākslas festivālā 2013, kur bija izstādītās vairāk nekā 60 lielformāta melnbaltas fotogrāfijas, kas visizteiksmīgāk ilustrē Karlīnas pārliecību, ka fotogrāfijā būtiskākais ir mirkļa šķietamā atspoguļošana un fokusēšanās uz esību konkrētajā laikā un telpā. Atbildot uz jautājumu, kas ir viņas uzņemto attēlu izejas punkts, Karlīna citē Džimu Džārmušu: „Nekas nav oriģināls. Zodz no visa, kas izsauc iedvesmu un rosina iztēli. Lai vai kā, vienmēr atceries, ko teicis Žans Liks Godārs: „Svarīgi nav tas, no kurienes paņem, bet – kur to liec.””
Šajā izstādē Katrīnas fotogrāfijas veltītas Sievietei. Fotogrāfijas redzamais trauslums un spēks ir Karlīnas stāsts ir par radošām, trauslām un tieši tādēļ tik stiprām sievietēm.
Tina Remiz absolvējusi Vestminsetras Universitāti, ir piedalījusies vairākās foto izglītības programmās un mākslinieku rezidencēs, tajā skaitā Foundry Photojournalism Workshop, Survival Kit Umea , YPA mentoru programma u.c. Viņas darbi publicēti Sunday Times, Telegraph, Guardian, British Journal of Photography un Foto Kvartāls žurnālos, kā arī CNN blogā, Foto8, Fire-cracker un izstādītas Latvijā, Lielbritānija, ASV, Spānijā, Zviedrijā, Vācijā un citur. Tina apvieno vizuālas mākslas praksi ar žurnālistiku un izglītības darbu, sadarbojoties ar tādām organizācijām, ka World Press Photo, Slideluck un ADay.org. Tinas mākslas darbos ir bieži sastopamas migrācijas un nacionālas identitātes tēmas, kas atspoguļo viņas personisko pieredzi, augot krievu ģimenē pēcpadomju Latvijā un emigrējot uz Rietumeiropu pusaudžu vecumā. Šajā izstādē Tina pievērsusies mātes un bērna tēmai, fotografējot mātes ar bērniem Ziedoņdārzā un izveidojot savdabīgu mātes mīlestības alfabētu.
Vairāk par projektu - www.ziedondarzs.lv