Mīlestība ir kā trauksmains sapņu lidojums, kas atnāk pie cilvēka visnegaidītākajos brīžos. Tā rada iedvesmu un idejas, ko nevar iepriekš paredzēt, izsapņot un ieprogrammēt. Aleksandrs Čaks latviešu literatūrā asociējas ne tikai kā pilsētas, bet arī kā mīlestības apdziedātājs. Kad 1928. gadā iznāca pirmie Čaka dzejoļu krājumi „Sirds uz trotuāra”, „Es un šis laiks”, Rīga bija kolorīta pilsēta ar spuldzēm vējā, kioskiem, pašpuikām, tirgus sievām, matrožiem, klaidoņiem – tie bija tie paši sapņotāji un dzīves baudītāji, ap kuriem vijās pilsētas smaržas un varavīksne staroja visās krāsās, kurā jaucās ritms, juteklīgums, smaržas. Tas viss bija piederīgs mīlestībai un kaislībai. Sentimentālā, šķietami saprotamā, līdzpārdzīvotā, ikdienišķā pasaule bija realitāte.
Pirmais nopietnais mīlestības iedvesmas avots ar konkrētu vārdu topošā dzejnieka biogrāfijā bija Leontīne Amālija Rundele, klasesbiedrene, ar kuru kopā dzejnieks mācījās Rīgas 2. Valsts vidusskolā. Gudra meitene ar gariem melniem matiem, kura bieži palīdzēja Aleksandram Čakam risināt skolas mājas darbus. Skolas laiku draudzība vēlāk pārauga skaistā mīlestībā un iedvesmoja dzejnieku rakstīt un izdot pirmos dzejas krājumus.
1925. gada rudenī, kad Čaks sāka strādāt Drabešu bērnu internātskolā kā skolotājs, viņa dzīvē parādījās vēl viena skaista meitene, pievilcīgā blondīne no Cēsīm – Angelika Blaua. Enerģija, dinamisms, kas strāvoja no Angelikas, spārnoja Aleksandru Čaku jaunām virsotnēm poēzijā. Tas ir laiks, kura iespaidā tapa dzejnieka visslavenākie dzejoļi „Atzīšanās” (Miglā asaro logs) un „Tev” (Liepas satumst).
Anitas Bērziņas un Aleksandra Čaka mīlestības sākums 1933. gada rudenī bijā kā nebeidzami svētki, kas 1941. gada rudenī vainagojās ar laulībām. Čaks ļoti lepojās ar savu jauno un skaisto draudzeni. Viņi apmeklēja kafejnīcas, daudz smējās un jokoja. Anita, ienākot savā jaunajā ģimenē, uzņēmās sadzīves pienākumus. Aleksandrs Čaks, kurš bija pieradis sevi perfekti parādīt sabiedrībā, vēlējās tikpat perfektu līdzgājēju.
Pēdējā no Čaka sievietēm bija Milda Grīnfelde, ar kuru kopā dzejnieks pavadīja pēdējos septiņus savas dzīves gadus. Mīlestības kvēlē un sajūsmā tapa dzejoļi, kuri 1980. gadā tika izdoti dzejas krājumā „Debesu dāvana”.
Pasākumā skanēs dziesmas ar Aleksandra Čaka vārdiem un dzeja. Lai labāk iepazītu dzejniekam svarīgās sievietes, būs iespēja skatīt viņu fotogrāfijas.
Uz lekciju aicināti visi interesenti! Dalības maksa: pieaugušiem – EUR 2,13 / LVL 1,50; skolēniem, studentiem, pensionāriem – EUR 0,71 / LVL 0,50. Pirms un pēc pasākuma dalībnieki varēs apskatīt muzeja pastāvīgo ekspozīciju un izstādi „Jaunā sievišķība”.
Lai apmeklētu lekciju, nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās, zvanot pa tālruni (+371) 67 288800 vai rakstot uz e-pastu sbm@lnmm.lv. Vietu skaits ir ierobežots.
