Astoņi kustoņi un es esmu zirgs
Izstāde apkopo Centrāltirgus personāžus, kas caur tēlniecības prizmu uzrunā skatītājus neparastā un dziļi personiskā stilā. Izsmalcināti un asredzīgi ģipsī radītos tēlus pavada Lauras Juhansones-Daugules "virtuves" fotogrāfijas, kur atspoguļotas tēlnieces darba gaitas, radot izstādes varoņu personības, vaibstus un raksturus.
Annas Rasmus radītie tēli izceļas ar ārkārtīgu dzīvīgumu. Māksliniecei ir svarīga darba tehniskā kvalitāte un tā spēja raisīt emocijas skatītājos. Noteikt mirkli, kurā darbi sāk dzīvot paši savu dzīvi un iegūst unikālus vaibstus ir gandrīz neiespējami, tāpēc jo īpaši šajā izstādē jūtama jaunrades burvība, apvienojumā ar augsti profesionālu izpildījumu. Tēlniecības darba process, izmantojot vizuālos vēstījumus personāžu sejas izteiksmēs, pozās un krāsās, ir ļāvis piekļūt savdabīgai cilvēka dvēseles refleksijai, kas līdz mākslinieces pieskārienam slēpusies bezformīgā materiālā.
Lauras Juhansones-Daugules dokumentālais foto stāsts par tēlnieces darba gaitām personāžu radīšanā, piešķir papildus dzīvīguma devu izstādes kopainai. Skatītājs var ne tikai intīmi sastapties ar cilvēcisko, bet var arī redzēt, kā šis cilvēciskais dzimis caur mākslinieka darbu. Līdz ar to izstāde "Astoņi kustoņi un es esmu zirgs" piedāvā interesantu stāstu - tikšanos ar kolorītiem tēliem, kas šarmantā veidā uzrunā vērotāju, tajā pašā laikā skatītājam redzot sava jaunā "sarunu biedra" dzimšanas brīnumu fotogrāfijās.
Guntars Sietiņš. Mecotinta
Guntars Sietiņš - pasniedzējs Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļā (kopš 1997), Grafikas katedras vadītājs (kopš 1999), profesors (kopš 2004).
Grafikas tehnika mecotinta (mezzo-tinto – it. – pustonis) sava neatkārtojamā samtaini melnā rakstura un procesa laikietilpības dēļ pamatoti tiek uzskatīta par elitāru. Guntara Sietiņa darbos pat visgaišākais punkts nemēdz būt balts, jo paliek krēslas zonā un nes sevī ēnu. Realitātes atspulgs metāla lodē ir viens no Guntara Sietiņa visbiežāk izmantotajiem motīviem. Mākslinieks iekļauj telpu objektā, vienlaicīgi saglabājot reālu vai šķietami reālu formu. Atspulgs lodē deformē redzamo pasauli. Vai otrādi – realitāte neatbilst atspulgam. Pie deformācijas jāpieskaita arī autora pazušana no spoguļvirsmas, kur tam būtu bijis jābūt, ja sekotu realitātei. Kur beidzas īstenība un sākas ilūzija? Kurā brīdī notiek pārbīdes laikā un telpā? Kādu skata punktu izvēlēties? Kā apvienot divus skatījumus vienā?
Sēriju “Rakstzīmes” un “Melnais aplis” jaunāko darbu (2008-2014) kompozīcijās ir iekļauti vārdiskoti, lasāmi jēdzieni. Burti veido vārdus, un vārdi spoguļattēlā konceptualizē tēlu un minimalizē formu. Guntara Sietiņa māksla tiecas uz universālu sapratni. Informācijas tehnoloģijās to apzīmē ar jēdzienu „unikods”. Tajā ir solījums ietvert pasauli visdažādākajās zīmju valodās, ļaujot tām pastāvēt paralēli pēc vienotas kodēšanas metodes.
Mana Paortugāle
Kristīnes darbi gleznoti uz koka kā mazas atmiņu kartiņas no laika, kas pavadīts Lisabonā, Portugālē. Ideja gleznot uz koka radās nejauši meklējot jaunus materiālus un izteiksmes līdzekļus. Portugālē atradu senus grīdas dēļus un tas sasaucās ar vidi, kas ir "apdzīvota" un " nobružāta". Katrai vietai ir savs stāsts un vēsture. Daļa no darbiem tapuši Portugālē, bet lielākā daļa radīti Latvijā, mēģinot ietvert savas sajūtas un atmiņas par vietām, kas man patika un uzrunāja. Miniatūras ar daudz sīkumiem, kas rāda vidi un atmosfēru, atgādinot par piedzīvoto vai to, kas varēja būt ārpus kadra.
Jaunā māksliniece sevi ir pierādījusi gan 5.Starptautiskajā jauniešu mākslas konkursā „Klimta vīzijas” Rubnikā, Polijā, iegūstot atzinību, gan piedalījusies vairākās mākslinieku atzītās grupu izstādēs, savukārt izstāde „Tādi esam”, Valmierā, mākslas “Galerijā Laipa” bija pirmā mākslinieces personālizstāde – balva par iegūto 1.vietu, “Galerijas Laipa” organizētajā konkursa izstādē “Ainava”.
Muzeju nakts maģiju piešķirs īpaši dekorētas veikala telpas un nakts dīvas Agneses Eidukas tērpos - Galerijā Laipa uzziedēs "Cita pasaule". Galerija šajā naktī apmeklētājiem būs atvērta no plkst.20:00 – 01:00.