Māksliniece savus darbus rada rotaļīgi, lakoniski un viegli, mēģinot saglabāt bērna tīro un vienkāršo skatienu uz lietām, bet tanī pat laikā katram no tiem ir savs stāsts un noslēpums. Arī darbu nosaukumi spēlē būtisku lomu un aicina mūs domāt par attiecībām vienam ar otru, par attiecībām ar Dievu, aicina apstāties, ieklausīties, padomāt.
„Dieva dārzs ir pilns ar mīlestības vēstulēm. Pasaule ir kā rasas lāsēm piebirusi pļava, kur katrā lāsē varam lasīt – cik ļoti Dievs mūs mīl. Esam tik dažādi un tanī pat laikā līdzīgi kā pļavas ziedi. Katru Dievs pazīst un sauc vārdā, katru mīl tādu, kāds viņš ir, un katrs Viņam ir svarīgs.
Varbūt mums liekas, ka klusums ir apstākļi, kuros nekā nav. Bet varbūt klusums ir vide, kurā ir apslēpts viss. Kāds ir teicis, ka Dieva mīlestība ir tik liela, ka mēs to varam uztvert kā klusumu. Tuksnesis arī ir vieta, kurā it kā nekā nav. Bet tieši tur svētceļniekam nekas netraucē Dievu satikt un uzzināt patiesību par sevi. Sajust to, ka esam Dieva bērni, kurus Viņš ļoti mīl,“ par izstādi saka Dina Ābele.
Izstāde „Dieva dārza čuksti“ būs aplūkojama līdz 12. jūlijam. Viena no Dinas Ābeles personālizstādēm – „Tuvāk būt“ – jau bija skatāma galerijā Istaba 2009.gada Ziemassvētku laikā.
Foto: Publicitātes foto