Pasniegtas Latvijas Teātra darbinieku savienības balvas

Eduarda Smiļģa Teātra muzeja mazā zālīte ar mirdzošajām lustrām, kas kalpojusi lielā režisora radošiem eksperimentiem, ļaužu pārpilna, fotogrāfu teju tikpat cik sanākušo sveicēju un sveicamo.

Teātra darbinieku savienības balva, līdztekus naudas prēmijai, ir kristāla zvans, kas novietots uz metālmākslinieka Jura Gagaiņa veidotas metāla pamatnes. Trausli un skaisti. Aiz loga atgriezusies ziema un šis kristāla brīnums liekas esam īsts sala meistardarbs.

Kā pirmā, balvu par izciliem un augstvērtīgiem sasniegumiem teātra mākslā saņem M.Čehova Rīgas Krievu teātra aktrise Ludmila Golubeva, kura vēl nesen atzīmējusi 80. jubileju, taču joprojām aizrautīgi piedalās teātra dzīves procesos un iestudējumos.

Savukārt Lilitas Bērziņas balvu no pērnā gada laureātes Daces Bonātes rokām saņem Dailes teātra aktrise Lilita Ozoliņa, kurai turklāt šī ir ne tikai lieliskām lomām bagāta, bet arī jubilejas sezona (19. novembrī viņai apritēja 60).

Trešo – Harija Liepiņa balvu, saņem Nacionālā teātra aktieris Uldis Anže, kurš novērtēts arī pagājušajā Spēlmaņu naktī – viņš saņēma Teātra balvu kā gada aktieris otrā plāna lomā.

Helēnas Tangijevas-Birznieces balva tiek pasniegta par izcilu māksliniecisko sniegumu izpildītājmākslā un horeogrāfijā. Par šīs balvas pretendentu Latvijas Nacionālā opera un Latvijas profesionālā baleta asociācija izvirzījusi Aivaru Leimani, kurš ir ne vien dejotājs, bet jau 15 gadus arī LNO baleta trupas vadītājs.

Ceremonija ir īsa un sirsnīga, garas runas teic vien baleta mākslinieki, tie, kam ikdienā savas emocijas vārdos paust māksla neatļauj. „Tas, ko mēs darām, tas ir veids kā mums izdzīvot mūsu neprātu,” – saņemot balvu, Lilita Ozoliņa trāpīgi citē slaveno dīvu Izabellu Ipēru. Sūrs darbs un saldi svētki, tā jau klājas.