Arta Butes jubilejas izstāde

Pēc dokumentos rakstītā, Artis Bute ir scenogrāfs, taču, kopš 90.gadu sākuma viņa uzmanības centrā nonākusi glezniecība. Iepriekš viņa darbi galerijā „BonhanS.S” bija lūkojami pirms trim gadiem, vēlāk izstāde „Chirii”, šajā desmitgadē izstādes bijušas arī ārpus Latvijas Spānijā un Azerbaidžānā.

Jūgendiska greznība, zelts, mazliet teatrāls uzstādījums, it kā kaut kas no dekorāciju metiem, līdzsvaroti aizpildītā plaknē. Arī erotika. Tiesa, kā apgalvo mākslas zinātniece Sarmīte Sīle – tas viss jau ir mūsu galvā, tas, kā šos tēlus ieraugām un savā apziņā ar pieredzi saistot pa erotiskiem uztveram.

Runājot par mākslinieka darbību, Sarmīte Sīle uzsver, ka mākslinieks reizē ir arī amatnieks un darbs ir pasūtījums, par kuru maksā pasūtītājs. Tas ir rūpīgs un pedantisks darbs. Tie nav darbi, kas krājas darbnīcas stūros, lai kaut kad mazbērni tos varbūt celtu no aizmirstības. Tā pasūtītāju labā strādājis lielais Leonardo un Mikelandželo un Vermērs.

Tas tiesa, nedzīvo jau neviens mākslinieks no tukša (kaut saulaina gaisa) un skaistām dvēseles spazmām vien. Tomēr darīt kaut ko par naudu vēl nav būt ģēnijam.

Šoreiz, lai cik ļoti man parasti patiktu sīkas, izstrādātas detaļas un nianses, dekoratīvisms ir gandrīz pilnīgi tīrs un sterils. Teju matemātiski precīzs. Un līdz ar to, emocijas no lielas daļas darbu grib turēties pa gabalu. Tie ir darbi, kas noteikti ir estētiski atbilstoša un līdzvērtīga interjera sastāvdaļa privātmājas vai birojos, kuru sienas tie rotā (jāpiebilst, ka no aplūkojamajiem kopskaitā 13 darbiem, 8 atrodas dažādās privātkolekcijās). Jo, kā gadās, tā starp citu, dzirdēt, ir taču cilvēki, kas apgalvo – „esmu kā traka uz gleznām!” Tad jau laikam viss kārtībā.

Izstāde aplūkojama līdz 13.aprīlim.