Gaismas nodziest un seanss sākas.
Neizplūdīšu garos vārstījumos par filmas story – nekas sevišķs – 300 veču skalda grandiozi lielāku skaitu citu veču un pēc tam nomirst. Tomēr daži režisora risinājumi bija gana interesanti. Pirmkārt jau putekļi – visā filmā bija ļoti daudz putekļu – cik var noprast, lai maskētu datorgarfikas kļūdas. Tā, kā darbība risinās Senajā Grieķijā, tad nepārtraukti tiek citēti dažnedažādi teksti, kas visi kā viens, smagi atsauc atmiņās seno laiku vēstures stundas vidusskolā. Vairāki kadri filmā izskatījās ļoti līdzīgi savlaik rādītajam Gladiatoram, kas varētu norādīt uz režisora paši ziniet ko. Tomēr bija arī iespaidīgi kadri, piemēram skats uz vētras laikā grimstošo persiešu floti, uz kuru no klints noraugās varonīgie 300 veči, smagās mūzikas pavadījumā.
Neskatoties uz to, visu galvenā jautrība sākas, kad beidzot 300 uzsāk savas cīņu gaitas. Vērojot tālākos notikumus radās sajūta, ka rokās kaut kas pietrūkst. Pēc dažiem mirkļiem atskārstu, ka tas ir konsoles džoistiks, jo sižets tieši tāds kā datorspēlē. 300 nostājušies šaurā vietā starp klintīm un tiem virsū nesas bars ar čuvakiem, kuri ātri tiek apsisti, tālāk jau nāk jauns līmenis – kavalērija, bet arī tie tiek likvidēti. Tā tas turpinās labu laiku, vājākiem mainoties ar stiprākiem un ik pa brītiņam pieveicot kādu bosu – vienbrīd virsū skrien anormāls, Neoplāna lieluma degundardzis, kurš tiek likvidēts ar šķēpa dūrienu acī. Tam seko vēl milzīgāki ziloņi, kuri gan tiek veiksmīgi nogrūsti no tuvumā esošās klints (laikam durot (lasi kutinot) tiem pēdās.) Kronis visam ir burvji, kas lieto rokasgranātas (pirms mūsu ēras), cilvēks – Āzis un cilvēks cirvis Čop-čop, kuram roku vietā, laikam racionalizācijas rezultātā, ir cirvji, un kura vienīgā funkcija ir cirst savējiem neveiksmīgajiem karavīriem galvas – laikam savdabīgs NKVD paveids. Tad vēl ir viens monstriņš, kuram var darīt jebko, bet tam ne silts ne auksts, tikai pēc ilgas cīņas nocērtot tam domājamo aparātu, tas izslēdzās.
Rodas iespaids, ka sižeta dalībnieki paņemti no Černobiļas apkārtnes. Pats valdnieks Kserks uztaisīts kā goliāts, kuram veikta dzimumu maiņas operācija un kurš rij hormonus, lai kļūtu sievišķīgāks. Kopumā jāsecina, ka labie tēli izskatās kā izkāpuši no glamour tipa žurnāliem – vīrieši kārtīgi bodybilderi, bet sievietes – supermodeles nimfomānes, savukārt sliktie tēli izskatās, kā nākuši no jau pieminētās Černobiļas. Tam visam pa vidu ir stilīgi izveidotas asinis un līķu kalni. Tiek citēti teksti, kas laika gaitā varētu kļūt tikpat leģendāri kā Švarcnēģera: “I’ll be back”, un datorveidoti dabas skati, kas liek sirdij sažņaugties un noritināt pār vaigu kādu asariņu.
Secinājums – 1 stunda 57 minūtes aizgāja nemanot. Ir vērts aiziet uz šo filmu, lai izkalēdētos, taču Dieva dēļ, nemācieties no tās vēsturi. No filmas gan var mācīties pamatīgu rasismu, jo pamanāms, ka Ksreksa “visu pasauļu armijā” pārsvarā dominē mazizglītoti arābi, pār kuriem valda negroīdās rases pārstāvji (sic), kurus kopumā skatītājs var uztvert kā masu, kamēr katrs labais spartiešu kareivis ir kārtīgs “ubermench” individuālists.
P.S. Dažiem varbūt radīsies jautājums, kāpēc rakstam tāds nosaukums? Vienkārši šis ir visbiežāk pieminētais teikums, kura galvenā misija ir skatītājam atgādināt, ka šie nevienam neļaus sev kāpt uz galvas.