Grāmatas apskats: Airisa Mērdoka "Henrijs un Katons"

«Henrijs un Katons» ir romāns par diviem pazudušajiem dēliem. Henrijs atgriežas no Amerikas, kurp devies brīvprātīgā trimdā; dzimtajā Anglijā viņu gaida liels mantojums. Gan tiešā, gan pārnestā nozīmē viņš atgriežas arī pie savas mātes. Katons cīnās ar divām kaislībām, kas viņā cieši savijušās kopā. Viņā kvēlo kaislība pret Dievu, kas varbūt eksistē, bet varbūt ne, un pret sīku noziedznieku, kas varbūt ir glābjams, bet varbūt arī vairs nav. Katona tēvs un māsa Kolete ar bažām gaida, vai Katons pēc visām savām dēkām beidzot atgūs veselo saprātu. Tikmēr Henrijs ir spiests ieskatīties acīs mātei, savam bērnišķīgajam aizvainojumam, kas vajā viņu visu mūžu, un dažādām atriebības iespējām. Notikumos iejaucas Katona impulsīvā māsa. Vai mīlestība šeit kļūs par glābjošu spēku vai pārvērtīsies dēmonā? Visiem sarežģījumiem pievienojas šantāža un varmācība; Henrija un Katona ceļš uz mājām nav viegls.

Grāmata sākotnēji radīja citādu iespaidu, likās tas būs tāds viegls romāns, bet "pieslēdzoties" rakstnieces pasaulei, izrādās, ka darīšana ar ļoti nopietnu darbu, kas ir daudz "dziļāks", nekā izskatās. Abi galvenie varoņi ir pazaudējuši sevi un savu vietu pasaulē. Airisa Mērdoka ierauj lasītāju pazudušo dēlu dvēselēs un prātos. Liek izsekot līdzi katrai domai, šaubu līkločiem, ilūzijām un pašapmānam. Tādējādi ļaujot lasītājam identificēties ar kādu no varoņiem, kas reizē ir gan pretstati, gan arī identiskas parādības.

Henrijs ir racionālais tēls, kuru vajā bērnības traumas - māte viņu nekad nav mīlējusi un vienmēr devusi priekšroku brālim. Pēc brāļa nāves viņa rokās nonāk dzimtas īpašumi un arī vara pār māti. Šim varonim ir jātiek galā ar pagātnes rēgiem un jāiemācās dzīvot tagadnē, kā arī jānoskaidro attiecības ar māti un sevi pašu, jāsaprot sava vērtība neatkarīgi no citu vērtējuma. Viņš cīnās ar emocijām, kas ir naida un cerību sajaukums.

Katons ir cilvēks, kuru pēkšņi piemeklējusi reliģiska atklāsme un mīlestība pret dievu. Solis pretī reliģijai ir radījis atsalumu tēva un dēla starpā, jo Katona tēvs būdams pārliecināts ateists nespēj pieņemt dēla izvēli. Šis, manuprāt, ir romāna interesantākais varonis, jo viņa "iekšējais dialogs", šaubu un ticības karš ļauj iejusties reliģiska cilvēka "ādā". Rakstnieci interesē reliģijas tēmas un caur šo varoni atklājas visas iekšējās mokas ko pārdzīvo Katons, ceļš pie dieva, ticības zaudēšana, kārdinājums un vilšanās.

Meistarīgi sarakstīta grāmata, kuras stiprā puse ir romānā iesaistīto varoņu psiholoģiskie profili, katra figūra šeit atrodas kādu noteiktu iemeslu dēļ un reprezentē kādu noteiktu pasaules skatījumu un dzīves vedumu. Tas viss apvienots ar pārsteigumiem bagātu sižetu apliecina autores talantu apvienot psiholoģijas, ētikas un reliģijas tēmas kopā ar trillera elementiem. Reta parādība literatūrā, kas godam nopelnījusi visas piešķirtās godalgas un apbalvojumus.

Airisa Mērdoka (1919–1999) par literāriem nopelniem apbalvota ar daudzām prestižām prēmijām, kā arī ieguvusi dāmas titulu, ko Lielbritānijā piešķir par izciliem profesionāliem sasniegumiem. Latviski izdoti vairāki Airisas Mērdokas darbi, arī «Vienradzis», «Jaukais un labais» un «Savvaļas roze».

Izdevniecība Zvaigzne ABC, 2008 http://www.zvaigzne.lv/