Rīgas Centrāltirgū ieskandinātas Mākslas dienas

Izrādās, agrākā cepelīnu angāra jumts nemaz nav nevainojams vienlaidu pusapaļas formas veidojums. Kanālam tuvākā puse saglabājusi konstrukciju, kas savulaik kalpojusi par stacijas peronu, tiesa, nu jau bez sliedēm. Lai arī patlaban grūti iztēloties šo tirgus būvi savienotu ar dzelzceļu, acīmredzot nekas nav neiespējams. No abām pusēm ierobežotais laukums, kas stiepjas visa paviljona garumā, vēja neskarts un saules sasildīts, šķiet varētu būt īsta paradīze svētlaimīgi murrājošiem kaķiem.

Balets stacijā (tiesa, šogad gan izpalika), māksla Centrāltirgū –
mākslas demokratizācija plaukst un zeļ. Šī akcija ir tirgus direktores Nanas Cibuļskas mēģinājums atjaunot tirgus sociālo funkciju, padarot to, kā senāk, ne tikai par pirkšanas un pārdošanas, bet arī par sanākšanas vietu, kurā notiek daudzas ne tikai ar tirgošanos saistītas aktivitātes. Pie mākslas ienešanas tirgū daļēji vainojams arī publicists Ēriks Hānbergs un viņa Rīgas Centrāltirgum veltītais, vienlaikus literārais un kultūrvēsturiskais pētījums.

Ar plānotajām aktivitātēm un to organizatoriem klātesošos iepazīstina Mākslinieku savienības priekšsēdētājs Mārtiņš Heimrāts. Iecerēts, ka lielākā rosība tirgū notiks no 7. līdz 10.maijam, kad dažādās tirgus vietās darbosies gleznotāju-plenēristu grupas un fotogrāfi, bet uz gaļas paviljona jumta – tēlnieki.

Edmunds Lūcis vadīs gleznotāju-veģetāriešu grupiņu, kam par dislokācijas vietu izvēlēts gaļas paviljons, 7.maijā realizējot akciju – „Mīts par latvieti un cūku”. Bet māksliniece, kas vēl nesen kā uz audekla klājusi Marokas tirgus ainas – Agnija Ģērmane 7., 8., 10.maijā rosinās mākslinieku grupas uz trim tematiskiem sižetiem „Gardēži”, „Tauta tirgū” un „Mantu slepenā dzīve”.

Mārtiņa Dāboliņa vadītais gleznotāju plenērs 19. – 26.04. pievērsīsies portretu glezniecībai, aicinot pozēt tirgus veterānus – pārdevējus, pie kuriem, svētdienu rītos svaigais biezpiens un dillītes tiek iepirkts jau gadu desmitiem. Paralēli, no 19.04. – 11.05., tirgu portretēs arī Viļņa Auziņa vadītās foto akcijas dalībnieki.

Savukārt Viktors Šuškevičs informē par vācu un latviešu tēlnieku kopsadarbības plāniem, kas tiks realizēti uz gaļas paviljona jumta, par radošās fantāzijas iedzīvināšanas materiālu izmantojot polistirolu. No 22. – 24.04. būs lūkojama arī Edgara Kvjatkovska tēlniecības darbu instalācija „Tilts”. Savukārt, Ieva Saulīte vadīs jauno mākslinieku grupiņu „Jaunā gaļa” (jaunā un nevis svaigā, ņemot vērā, nereti gadās, ka šie vārdi tomēr nav sinonīmi).

Visi darbi būs aplūkojami noslēguma izstādē 11.maijā, kad notiks arī Lietuvas mākslinieku grupas „Baltos kandys” akcija „Aitu vilnas spiriņas”, Talsu mākslinieki aicinās uz „Akmens sēklu pārdošanu” un, protams, tiks pasniegta Latvijas Mākslinieku savienības medaļa Gada māksliniekam.

Pa vidu visai šai informācijai, uz jumta ik pa laikam ieskanas „Auļu” bungas un dūdas. Ritms, kas negaidīti labi iederas tirgus dinamikā un trokšņos, sasaucas ar netālā vilciena klaudzoņu, radot mazliet apdullinošu, bet tīkamu sajūtu, kad, no vienas puses, atrodies tirgus mutuļa pašā vidū, no otras – pāri un nesaistīti ar to.

Pasākuma noslēdzošā daļa ir tirgus pieskandināšana, klātesošajiem vienojoties kopīgā gājienā ar „Auļiem” un enerģisko tirgus direktori priekšgalā. Cauri paviljoniem, kuros sanākušie, jautrās atrakcijas valdzināti, sitot līdzi ritmu, piemirst par iepirkumu sarakstiem un smaidos atplaukst pat īdzīgākās pārdevējas. Uzvirmo katra paviljona raksturīgākās smaržas, piena tumīgās, augļu un kārumu saldās, garšvielu nāsis kņudinošās, arī bungu skaņa un atbalss katrā paviljonā izskan citādi, te klusāk, te skaļāk. Laukā, pie krāsaino augļu piramīdām, dažas pārdevējas ņipri plivina mazus karodziņus, citas steidz noskaidrot, vai šis nu reiz ir tas nabaga tibetiešiem veltītais pasākums... Cik strauji sācies, tik strauji, pēc apietā loka, gājiens arī apraujas, visiem dalībniekiem izklīstot katram uz savu pusi, dažādu krāsu un smaržu vilinātiem.

Ar precīzu pasākuma programmu var iepazīties Mākslas dienu 2008 mājaslapā www.makslasdienas.info .