Pirmdienas svarīgākais notikums, manuprāt, ir Romas dibināšana pirms 2761 gada. To 753.g.pr.Kr. 21.aprīlī paveica divi leģendāri dvīņu brāļi Romuls un Rems, kuru mītiskā bērnība atgādina meksikāņu seriālu un Pumpura “Lāčplēša” sajaukumu. Māte – princese Silvija, tēvs – kara dievs Marss, pirmās bērnības rotaļas – dreifēšana pa Tibras upi, pirmā pārtika – vilku mātes piens, pirmais socializācijas akts – tikšanās ar aitu ganu Faustulu un zemnieku bandu vadīšana.
Savas izglābšanas vietā pie Tibras upes dvīņi nolēma dibināt apmetni, kurā pulcināja dažādus ne visai cienījamus tā laika sociālos elementus - izraidītos un bēgļus no tuvumā esošajām pilsētām. Drīz pēc apmetnes izveidošanas Romuls nogalināja savu brāli Remu un deva pilsētiņai nosaukumu “Roma”. Vairāk kā divsimts gadu laikā no nelielās apmetnes jau bija izaugusi diezgan spēcīga valsts – Romas republika, bet turpmāko gadu tūkstoti Roma varēja lepoties ar to, ka ir galvaspilsēta vienai no visu laiku varenākajām imperijām.
Turpinot par impērijām, šonedēļ jāatzīmē kādas 20.gadsimta varenas valsts – Trešā Reiha – ambīcijas. 1937.gada 26.aprīlī tās gaisa spēku Luftwaffes bumbvedēji devās savā pirmajā un vienā no slavenākajiem uzbrukumiem. Lidmašīnu mērķis bija kāda neliela Ziemeļspānijas basku pilsētiņa Gernika, kurā mitinājās 5000 iedzīvotāju. Gernika bija paziņojusi par savu neitralitāti spāņu pilsoņu karā, tomēr tas to neglāba no postošā uzlidojuma. Luftwaffes uzbrukums sākās puspiecos dienā, kad pilsētiņas tirgu bija pārpildījuši iedzīvotāji, un turpinājās veselas trīs stundas. Rezultātā trešdaļa Gernikas iedzīvotāju gāja bojā vai tika ievainoti.
Savukārt 1942.gada 23.aprīlī Luftwaffe sāka vienu no pēdējām lielajiem gaisa uzbrukumiem Anglijai. Tā bija vāciešu atriebība par angļu aviācijas uzbrukuma Lībekai, kura laikā gandrīz visa pilsēta tika nolīdzināta līdz ar zemi. Vēsturē vācu atriebības uzlidojumi pazīstami kā “Bīdekera reidi”. Kādēļ šāds dīvains nosaukums? Vācu uzbrukumi tika vērsti pret vēsturiski nozīmīgākajām Anglijas pilsētām un paši lidotāji solīja, ka sabombardēs katru ievērības cienīgo ēku, kura populārajā Brīdekera tūrisma ceļvedī ir novērtēta ar vismaz trim zvaigznēm.
Runājot par zvaigznēm un Angliju, jāpiemin kāds angļu spīdeklis, kurš šinī nedēļā ir gan dzimis, gan gājis bojā. 1564.gada 23.aprīlī pasaulē nāca Viljams Šekspīrs un mira tieši tajā pat dienā pēc 52 gadiem, 1616.gadā. Nav īsti zināms ar ko ādu tirgotāja dēls nodarbojās pirmos trīsdesmit savus dzīves gadus. Versijas ir dažādas: viņš bijis ceļojošs aktieris, skolotājs vai kareivis Holandes kaujas laukos. Lai kādas arī būtu viņa iepriekšējās nodarbošanās, deviņdesmito gadu sākumā Šekspīrs ātri iekaroja Londonas teātra pasauli. Drīz vien Anglijas izcilākā dramaturga rīcībā bija labākais Londonas teātris “Globe”, lieliska teātra trupa un labākais tā laika angļu aktieris Ričards Bērbidžs. Divdesmit gadu laikā Viljams Šekspīrs uzrakstījis aptuveni miljons vārdu, tik vien viņam bija vajadzīgs, lai aprakstītu pilnu cilvēku emociju un pārdzīvojumu gammu.
Par vēl viena leģendāra personāža pārdzīvojumiem pasaule uzzināja 1719.gada 25.aprīlī, kad pirmo reizi tika publicēts Daniela Defo romāns “Robinsona Krūzo dzīve un brīnišķīgie (precīzāks tulkojums gan būtu “dīvainie”) piedzīvojumi”. Politisko sacerējumu autors Defo pieversās romānu rakstīšanai mūža nogalē un atklāja, ka tie viņam padodas daudz labāk. Stāsts par kāda kuģa katastrofā izdzīvojuša jūrnieka nonākšanu uz neapdzīvotas salas un viņa piedzīvojumiem izrādījās pārsteidzoši populārs.
Šajā nedēļā Klusā okeāna sala izrādījās liktenīga vēl kādam vīram. Viņa vārds bija Magelāns. Ferdinands Magelāns. 1521.gada 27.aprīlī portugāļu izcelsmes spāņu jūrasbraucēju nogalināja kāda neviesmīlīgas filipīniešu cilts snaipera raidīta indīga bulta. Spāņi bēgot pameta kaujaslauku un jau bez sava kapteiņa turpināja ceļu apkārt zemeslodei. Tātad Magelānu diez vai var uzskatīt par pirmo planētas apkuģotaju, jo viņš veica vien pusi ceļa. Tomēr viņa nozīmi nedrīkst novērtēt par zemu – Magelāns deva nosaukumu Klusajam okeānam, kurš, kā vēlāk izrādījās, nebija nemaz tik kluss un kristīja kādu Kebu salas aborigēnu cilti.