Tāpat kā „Lietu vēsturē” rakstniece spēj savērpt pamatīgu intrigu tīklu un izklaidēt ar interesantiem sižeta pavērsieniem, nodibināt sakarības starp cilvēkiem un notikumiem, kas šķietami nav nekādi saistīti un garlaicīgi nav ne mirkli. Grāmatas personāži ir ļoti atšķirīgi un detalizēti izstrādāti. Tieši šajos sīkumos un blakus piezīmēs vislabāk izpaužas Atkinsones rakstnieces talants, spēja piešķirt saviem varoņiem ļoti cilvēcīgus vaibstus un likt just līdzi. Nav ne miņas no samākslotības un kopējais iespaids ir ļoti dzīvs un patiess.
Kaut arī šī viegli lasāmā grāmata būtu ievietojama populārā detektīvromāna žanra plauktā, tomēr tā izceļas uz daudzu citu fona, jo neseko daudzajām klišejām un ierastajiem risinājumiem. Rakstnieces asprātība un erudīcija paceļ šo žanra novirzienu citās dimensijās un ienes svaigas vēsmas nereti pliekanajā šāda veida literatūrā.
Grāmata, no kuras grūti atrauties un tā patur savā varā līdz pat pēdējai lapaspusei. Par minēšanu un notikumu paredzēšanu uz priekšu varat aizmirst, jo beigas, kas izgaismo visas mistērijas ir kaut kas pavisam negaidīts. Šis „Lietu vēstures” vairāk vai mazāk turpinājums nav zaudējis savu kvalitāti un spēju ieintriģēt.
No angļu valodas tulkojusi Silvija Brice. Arņa Kilbloka vāka mākslinieciskais noformējums.
Izdevniecība Zvaigzne ABC, 2008
http://www.zvaigzne.lv
