Patricijas Tiknuss personālizstāde "Violetās debesis" galerijā "Istaba"

Izstādes nosaukums "Violetās debesis" jeb "purple sky" izrādās patapināts  no kādas mūziķa Braiena Īno (Brian Eno, pilnajā vārdā Brian Peter George St. John le Baptiste de la Salle Eno) dziesmas. Acīmredzot, tā atstājusi kādu paliekošu nospiedumu mākslinieces prātā/sirdī/atmiņā.

Izstādes atklāšana norisinās mājīgā gaisotnē, laikam jau ne velti šo galeriju sauc "Istaba".  Pie mākslinieces ciemos sanākuši radi un draugi un nezkāpēc arī divas negaidītas meitenes – viena ar milzu fotoaparātu (Lita Ā.) un otra ar mazmazītiņu piezīmju blociņu (Dārta H.), kuras ziņkārīgi veras apkārt un malko viesiem piedāvāto Ice Tea ar persiku garšu. ( Kārtības labad jāpiemin, ka plauktiņā ar uzrakstu "Grāmatas bērniem" bija iegūstams arī sarkanvīns; un ciemiņu vidū bija  tomēr saujiņa neatkarīgo mākslasmīļu, un arī jūs esat laipni aicināti par tādiem kļūt).

Tātad pamazām galerijā veidojas drūzmiņa. Ik pa laikam gleznotāja no sveicējiem saņem kādu ziedu klēpi, kas tiek saudzīgi ievietots spaiņos un padara izstādes noskaņu vēl smaržīgāku par prieku katram puķubērnam. Jā, arī bērnu šeit netrūkst. Māksliniecei pašai veseli trīs dinastijas turpinātāji. Un nebrīnīsimies, ja arī tie izrādīsies jau nopietni ķērušies pie pindzelēm vai zīmulīšiem, lai cildinātu mammas un vecvecāku arodu, jo Patricijas Tiknuss vecāki Malda un Ivars Muižuļi savukārt mākslas pasaulē ir pazīstami kā gleznotāji un grafiķi.

Pievēršoties gleznām un lietišķās mākslas priekšmetiem, kas apskatāmi šajā izstādē, atzīmēšu dažus atslēgas vārdus: romantisms, sievišķīgums, dekoratīvi smalki izstrādātas detaļas, bagātīgi toņi, maigi pustoņi, gaumīgs mirdzums (vairākos darbos izmantoti metāliskie toņi – zelts, sudrabs vai bronza; un šajā gadījumā tas ir veikts efektīgi, jo netiek lietots pār mēru).

Raugoties uz figurālajiem gleznojumiem, rodas ļoti spēcīga sajūta, ka darbos redzam pašas mākslinieces vaibstus, līnijas un krāsas – tie paši sarkanie mati, tās pašas acis, skatieni. Gleznas ir lielākoties dekoratīvas un attāli atsauc atmiņā spāņu gleznotāju Hoanu Miro (Joan Miró) vai austriešu Gustavu Klimtu (Gustav Klimt), taču piesardzības labad nevilkšu paralēles ar šiem autoriem kā gleznotājas iedvesmotājiem, jo, manuprāt, šis jautājums ir pārāk delikāts (un par šī drosmīgā minējuma patiesīgumu, mums būtu jājautā pašai autorei).

Tā kā P. Tiknuss ir arī dizainere karalisko audumu salonā Ticians, izstādē varam aplūkot viņas darinātus spilvenus, kas lieliski iederētos kādos patiesi karaliskos ( vai vismaz prezidentālos) apartamentos, jo kā zinām interjerā visam jābūt saskaņotam, pat ja tas ir eklektisms.