Kultūras mēnesis "O!Vācija" ir Vācijas un Latvijas kopprojekts, ko organizē Latvijas Kultūras ministrija, Vācijas vēstniecība Rīgā, Gētes institūts Rīgā un Ziemeļreinas-Vestfālenes federālā zeme.
Līdz 31.maijam Vācija vairāk nekā 60 pasākumos Rīgā un citās Latvijas pilsētās iepazīstinās ar savu daudzpusīgo kultūras dzīvi.
No 1.maija līdz 15.jūnijam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Baltajā zālē būs apskatāma izstāde "Ekspresionisma grafika" no Dortmundes muzeja "Am Ostwall" kolekcijas. Grafikas tiek eksponētas atbilstošā vājā apgaismojumā, muzeja seši lielie logi ir aizklāti, jo dienas gaisma negatīvi ietekmē uz papīra darinātus mākslas darbus.
Rīdziniekiem un pilsētas viesiem tiek piedāvāta reta iespēja redzēt pasaulslavenu Vācijas 20.gadsimta sākuma mākslinieku Ernsta Barlaha, Maksa Bekmana, Oto Diksa, Vasilija Kandinska, Ernsta Ludviga Kirhnera, Oskara Kokoškas, Vilhelma Lēmbruka, Augusta Makes, Franca Marka, Emīla Noldes, Karla Šmita-Rotlufa un citu izcilu autoru kopskaitā ap 80 oriģinālgrafiku, kas glabājas Dortmundes muzeja "Am Ostwall" krājumā.
Ekspresionisms visspēcīgāk izpaudās tieši glezniecībā, taču tā iespaids ne mazāk izteiktas pēdas atstāja arī grafikā, tēlniecībā un pat arhitektūrā. Virziens dzima ķeizara Vilhelma II valdīšanas laikā, kad oficiālajā mākslā valdīja stāstošs reālisms un kad sākās represijas pret modernisma tendencēm, kas nāca no Francijas. Turpretī jaunajiem vācu māksliniekiem radās opozicionāras idejas, tieksme uz formu vienkāršojumu, un arī kritika un galeriju īpašnieki sāka pievērsties Parīzes mākslas dzīves norisēm.
Ekspresionisma strāvojumi radās vienlaicīgi vairākās Vācijas zemēs. 1905.gadā Drēzdenes Tehniskās augstskolas arhitektūras studenti Ernsts Ludvigs Kirhners, Ēriks Hekels un Karls Šmits-Rotlufs nodibināja grupu "Brücke" ("Tilts"), lai sev piesaistītu "visus revolucionāros un briestošos elementus". Viņiem pievienojās Oto Millers un īslaicīgi Emīls Nolde. Taču 1913.gadā grupa izjuka, jo Kirhnera sacerētā "Brücke" hronika izraisīja domstarpības draugu vidū.
Savukārt 1909.gadā Minhenē Vasilijs Kandinskis, Aleksejs fon Javļenskis un Francs Marks nodibināja apvienību "Neue Künstlervereinigung" ("Jaunā mākslinieku apvienība"), ko 1911.gadā nosauca par "Blaue Reiter" ("Zilais jātnieks"). 1913.gadā Augusts Make noorganizēja Reinas ekspresionistu izstādi Bonnā, bet Emīla Noldes vārds savukārt saistās ar Ziemeļvāciju. Ekspresionisma iespaidā darbojās arī tādas spilgti radošas personības kā Makss Bekmans, Oto Dikss, Kēte Kolvica, Ernsts Barlahs, Karls Hofers, Oskars Kokoška un Kristians Rolfss.
Pirmais pasaules karš spēcīgi iedragāja ekspresionistu kustību - mākslinieki tika iesaukti armijā vai iestājas brīvprātīgi kā Augusts Make, kurš 1914.gadā pēc divām nedēļām krita Francijā. Francs Marks gāja bojā 1916.gadā pie Verdenas, bet karu pārdzīvojušie visu mūžu cīnījās ar dziļu depresiju.
Tomēr 20.gadsimta 20.gados ekspresionisti izvirzījās Vācijas vadošo mākslinieku vidū, daudzi strādāja par pasniedzējiem mākslas akadēmijās Berlīnē, Breslavā un Drēzdenē, kļuva par Prūsijas Mākslas akadēmijas biedriem un piedalījās Venēcijas biennālēs.
Taču ārējie apstākļi atkal iejaucās viņu iecerēs - 30.gados nacisma kultūrpolitika skaudri sagrāva iesākto uzvaras gājienu. 1933.gadā modernisti tika nepatiesi apmeloti par deģenerētiem māksliniekiem un atbrīvoti no darba augstskolās, tiem aizliedza izstādīties un nodarboties ar mākslu. Kulminācija tika sasniegta 1937.gada akcijā "Entartete Kunst" ("Deģeneratīvā māksla"), kad no 101 Vācijas muzeja konfiscēja 17 000 darbu, iznīcināja vai pārdeva izsolēs uz ārzemēm.
Minhenē, lai parādītu tautai "slikto mākslu", tika pat atvērta speciāla izstāde "Entartete Kunst", kurā ekspresionisms kļuva par galveno nopēluma objektu.
Mūsdienās ekspresionistu darbi ir katra Vācijas muzeja lepnums, un Dortmundes muzeja "Am Ostwall" glezniecības un grafikas kolekcija, kas būtiski papildinājās 20.gadsimta 50.gados, ir patiesi daudzveidīga.
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā eksponētie kokgriezumi, oforti, litogrāfijas, akvareļi un zīmējumi aptver ne tikai pazīstamāko ekspresionistu, bet arī laikabiedru sniegumu. To vidū ir izcilais šveiciešu simbolists Ferdinands Hodlers un jaunās lietišķības pārstāvis Aleksanders Kanolts.
Ekspresionistu sniegums aptver plašu tēmu loku no sociāli groteska skatījuma (Oto Dikss, Makss Bekmans, Kēte Kolvica) līdz ikdienas ainām ar peldētājām un dejotājiem (Ernsts Ludvigs Kirhners, Augusts Make, Oto Millers), no lielformāta kompozīcijām līdz nelieliem tušas zīmējumiem.
Pazīstamā tēlnieka Ernsta Barlaha iespaidīgo kokgriezumu kolekcijā dominē reliģiska tematika, bet Kēte Kolvica pārstāvēta ar daiļradei tipiskām nabadzīgo berlīniešu dzīves ainām. Savukārt Vasilija Kandinska litogrāfijas liecina par agrīnajiem abstrakcionisma meklējumiem.
Dortmundes muzeja "Am Ostwall" piedāvātā kolekcija sniedz pietiekami plašu ieskatu gan ekspresionisma grafikas raksturiezīmēs, gan vācu 20.gadsimta sākuma mākslas kopainā.
Sadarbībā ar izdevniecību "Neputns" izdots izstādes katalogs "Ekspresionisma grafika", kura autori ir Rozmarija E.Pālke, Eduards Kļaviņš, sastādītāja - Dace Lamberga, mākslinieks - Juris Petraškevičs.
