Oficiālā anotācija:
Laimīgās bērnu dienas Laura pavadīja piekrastes patversmē, kur kopā ar audzinātājiem un citiem bērniem viņa uzauga kā mīlošā ģimenē. Pēc 30 gadiem viņa kopā ar vīru Karlosu un abu septiņus gadus veco dēliņu Simonu nolemj atgriezties patversmē, kas ilgu laiku bijusi pamesta, lai to atjaunotu un ierīkotu tur mājas bērniem ar īpašām vajadzībām. Jaunās mājas un noslēpumainā apkārtne atdzīvina Simona fantāziju - viņš iztēlē sāk vērpt fantastiskas pasakas un ne gluži nevainīgas spēles.
Arī Laura tiek ievilkta bērna dīvainajā pasaulē, kas baisā veidā sasaucas ar sen aizmirstām pašas bērnības atmiņām. Laura pamazām atzīst, ka tās nav tikai bērna iedomas, bet vecajā mājā patiešām slēpjas kaut kas šausminošs un neizskaidrojams, kas apdraud viņas ģimeni...
Filmu "Patversme" piedāvā "oskarotās" pieaugušo pasakas "Pāna labirints" veidotājs - meksikāņu režisors Giljermo del Toro! Filma "Patversme" tikusi iekļauta Kannu, Ņujorkas un Toronto kinofestivālu skatēs!
Recenzija:
Šausmu filmas uz kino ekrāniem iznāk viena pēc otras ar nedēļas-divu starplaikiem un nomācoši liels vairākums no šīs produkcijas liecina par absolūtu ideju trūkumu un to, ka žanrs nonācis tādā kā strupceļā. Šo tukšumu nespēj aizpildīt ne Japāņu produkcijas rimeiki nedz arī izkarotās tiesības legāli izrādīt arvien asiņainākas filmas. Tas nav nekāds brīnums, jo 99% šādu filmu paļaujas uz šoka efektu, bet rūgtā patiesība ir tāda, ka visi gājieni jau sen izspēlēti un šokēt visu redzējušo skatītāju nemaz nav tik viegli. Izmisums šķiet ir tik liels, ka daža laba "filmiņa" pārcenšas tik ļoti, ka nākas pabrīnīties kopš kura laika kino brīvi demonstrē sadomazohistisku pornogrāfiju. Lai nu kā griesti ir gandrīz sasniegti un vizuālās šoka ainas ir sevi izsmēlušas, kā tam arī būtu jābūt. Agrāk vai vēlāk pierod pie visa.
Pieredzes rezultātā filmas "Patversme" reklāma rosina trulas priekšnojautas, ka būs darīšana ar kārtējo asinspirti un šoreiz kārta bāreņiem, bāreņiem ar īpašām vajadzībām. Pa daļai tā arī ir, bet filmu nu nekādi nevar likt blakus Holivudas "melnajam tūkstotim", kas savā starpā gandrīz neatšķiras. Beidzot ilgāka laika periodā šausmu filmu lauciņā parādījies arī kaut kas izcili kvalitatīvs, kaut kas tāds, kas pierāda, ka var iztikt arī bez zāģiem un tomātu pastas, ja vien iedarbina ierūsējušo fantāzijas aparātu.
Filmas "Patversme" producents nav neviens cits kā meksikāņu režisors Giljermo del Toro, kas visvairāk palicis atmiņā ar filmu "Pāna labirints" (2006). Ja ir sanācis redzēt "Pāna labirintu", tad varat rēķināties ar līdzvērtīgu kvalitāti un izdomu, pilnīgi noteikti, ja runa ir par vizuālajiem aspektiem.
Nav tā, ka filma sāk no tukšas vietas un jau ar pirmajiem kadriem top skaidrs, ka iedvesmas avoti ir labākais no klasikas, tomēr par spīti populārām klišejām - bērnu lellītēm, čīkstošām šūpolēm un tamlīdzīgi ierastām lietām, nemazinās filmas spēks. Šī ir paraugstunda jaunajiem censoņiem, jo pierāda, ka divritenis nav jāizgudro no jauna, lai sasniegtu vēlamo efektu. Spoku māja un miruši bērni, kas atgriežas dēļ nenokārtotiem rēķiniem, noslēpumains pagrabs un parādības nebūt nav nekas jauns, bet veids kā autori izmanto šīs lietas saviem mērķiem ir kaut kas ievērības cienīgs.
Viena no retajām mūsdienu šausmu filmām, kas spēlējas ar faktu, ka bailes no nezināmā ir spēcīgākas bailes nekā konfrontācija ar kaut ko konkrētu, lai cik tas arī nebūtu šausmīgs. Tā rezultātā sāk darboties iztēle un autori prasmīgi radījuši izteikti šaušalīgu atmosfēru, nevis tikai vidi. Klasiska elegance, gaumīgums un noskaņa tiek ieturēta no pirmā līdz pēdējam kadram. Katrs elements ir savā vietā un baiļu efekts tiek panākts pilnīgi bez jebkādiem šokējošiem skatiem. Filmai ir noslēpums un intriga, nevis tikai banāls kailums, kas pēc pāris mirkļiem zaudē savu pievilcību. Sižets ir loģisks, beigās liekas pat pārāk loģisks, jo filmā dominē iracionāli sirreālais, mistika, kas finālā tiek izskaidrota, šoreiz varbūt lieki...
Šo nu nekādi nevar likt vienā maisā ar ierastajām ātro uzkodu šausmenēm. "Patversme" ir dzīvs pierādījums tam, ka arī mūsdienās var uztaisīt ko tādu, kas liekams blakus tādām klasikas pērlēm kā "The Shining" vai "Psycho". Filma, kas godam nopelnījusi katru saņemto apbalvojumu. Ļoti patīkams pārsteigums, lai neteiktu vairāk.
Lomās: Belén Rueda, Fernando Cayo, Geraldine Chaplin, Montserrat Carulla, Mabel Rivera
Režisors: Juan Antonio Bayona
Mājas lapa: http://www.theorphanagemovie.com
