Oficiālā anotācija:
Džonatans ir vientuļš grāmatvedis, kuram nav ne draudzenes, ne draugu, ne ģimenes. Reiz viņš iepazīstas ar harizmātisko advokātu Vaijatu un viņi ātri atrod kopīgu valodu. Kādu dienu Vaijats uzaicina Džonatanu uz pagrīdes klubu, kur vientuļais grāmatvedis satiek savu sapņu meiteni. Džonatana dzīve sāk mainītities uz labo pusi, taču drīz viņa meitene mistiski pazūd. Džonatans tiek apsūdzēts viņas pazušanā, kā arī 20 miljonu dolāru zādzības līdzdalībā...
Recenzija:
Marcel Langenegger filma "Krāpšana" līdz šim nekādas spožās atsauksmes nav iemantojusi un tas izskaidrojams ar vairākiem faktoriem. Visupirms erotisks trilleris kā tāds gribi negribi asociējas ar 80-90tajiem gadiem, jo tas bija šāda tipa filmu ziedu laiks un "Krāpšana" šeit un tagad izskatās neglābjami vecmodīga filma. Galu galā to nu nekādi nevar nepamanīt, ka Marcel Langenegger ir noskatījies lērumu tāda veida produkcijas un atzīmējis labākās "odziņas" savai filmai. Skatītājam atliek tikai skaitīt epizodes un sasprindzināt atmiņu. Kur es to jau esmu redzējis?
Sižeta līnija lielos vilcienos arī nekādus pārsteigumus nesagādā - vecais labais stāsts par diviem vīriešiem no kuriem viens ir stereotipiski neveiksmīgs un otrs tik pat klasiski veiksmīgs. Džonatans nēsā brilles, uzvalku un viņa matu sasukai ir nevainojams "celiņš". Draugu nav, draudzeņu nav, nekā nav - tikai darbs, darbs, darbs. Šī cilvēka vientulību un skatu uz garāmejošo dzīvi, kura notiek ar citiem un loga viņā pusē, nevar nesajust.
Vaijats, jeb "veiksmīgais", vienmēr uzvar tenisā, maina sievietes vienu pēc otras un visi grib būt tādi kā viņš - uzvarētājs. Tieši šis tēls un dzīves stils, ko filmas veidotāji projicē kā veiksmīgo, ļoti atgādina 80to gadu japiju "slapjo sapni". Šāds personāžs, manuprāt, labi iederētos "American Psycho" (2000). Lai nu kā, arī Džonatans gribētu būt Vaijats un pa daļai tā arī notiek, viņam rodas iespēja iespraukties Vaijata "dzīvē". Tomēr ne viss ir tik labs kā izskatās un cena par dažiem mirkļiem laimes ir visai augsta.
Identitātes maiņa, nenoteiktība un fakts, ka reizēm par jūsu eksistenci liecina tikai "personu apliecinoši dokumenti" ir gana interesants, bet jau diezgan plaši iztirzāts temats kino vēsturē. Prātā nāk filma "The Talented Mr. Ripley" (1999), kas diezgan veiksmīgi jau realizēja "Krāpšanā" iztirzāto identitātes maiņu, nozagšanu un ir vēl vesela virkne citas filmas, kas variācijas par šīm tēmām jau ir izspēlējušas. Un atkal paliek tāda kā atgremojuma sajūta.
Vieglais erotikas piesitiens filmai ir patiešām ļoti "viegls" un diezgan nepārliecinošs. Atliek tikai atviegloti uzelpot, ka filmas autoriem pietika prāta neielikt kaut kādu ainu ar zemeņu, ķiršu rotaļām, soft-porn saksafona mūziku, vai ko citu tādu, kas pirms gadiem divdesmit skaitījās erotikas definīcija praksē. Kaut kā tās ainas galīgi nestrādā un liekas sniegavīriem ir kaislīgāka seksuālā dzīve, nekā filmas varoņiem. Bet ja ir gadījies redzēt šādas ievirzes kino produktus, piemēram, "Perfect Stranger", "Basic Instinct 2" vai "Taking Lives", tad jāsecina, ka Holivudai erotika ir tikpat standartizēta, kā ideja par "veiksmīgo vīrieti". Erotisks-trilleris šoreiz ir slikts reklāmas triks ar, kuru filma pasaulē mēģina iekarot uzmanību.
Kopumā visai vāji un vienīgais, kas izglābj "Krāpšanu" no absolūtas izgāšanās ir aktieri. Jābrīnās, ko tāda līmeņa aktieri kā Ewan MacGregor, Hugh Jackman un Michelle Williams dara šādā filmā. Viņi noteikti ir pelnījuši ko labāku. Pateicoties aktieriem, emocionāli tukšais, teju absurdais filmas sižets mazliet atdzīvojas un viņu tēlojums notušē vājās vietas scenārijā. Vēl jāpiemin, ka vietām ir sastopami diezgan baudāmu vizuālie triki, ko veidojis Dante Spinotti, bet visā visumā filmas stils un izpildījums rada iespaidu, ka "Krāpšana" labāk iederētos TV nevis kino programmā. Var mēģināt, bet ja seko vilšanās sajūta, tad vainojiet tikai sevi.
Režisors: Marcel Langenegger
Mājas lapa: http://www.deception-movie.com/site/index.html
