Atkārtotā Baltijas Baleta festivāla atklāšanas ceremonija otrreiz norit bez aizķeršanās

Galerijas:

• Atkārtotā Baltijas Baleta festivāla atklāšanas ceremonija

Lielajam īsajam pulksteņrādītājam tuvojoties atzīmei V (jeb plkst.17:00) cilvēki, kuri nojauš, kas šeit tūdaļ notiks, pamazām sāk drūzmēties Origo zālē, rūpīgi izvēlēdamies labākos skatupunktus, stāvvietas pirmajā rindā vai vietas „balkonā”. Arī es izvēlos otro stāvu un iekārtojos neticami ērti, taču apsargi ar to nav apmierināti un atsakās sadarboties, gādīgi aizrādot: „Uz malas gan nevajag sēdēt!” Savukārt es joprojām uzskatu, ka vajag gan, jo tieši šī konkrētā mala bija ļoti parocīga, un uz tās sēžot bīstamības koeficients bija tuvu nullei.

Pirmais stāvs, kā noprotiet, bija pārvērsts dejuzālē – norobežots laukums, klāts ar melnu gumijveidīgu paklāju, paaugstinājums ar mikrofonu, kas kalpos par skatuvi, viens uz otra sakrauti soli. Skatuves tuvumā pamanot Agri Daņiļēviču uzreiz aptuveni top skaidrs, kas mūs šovakar sagaida. Pūlis kļuvis ārkārtīgi daudzgalvains. Manāma apkopēja, kas pārmazgā grīdu, lai dejotājiem labāk slīd kājas...

Kā pirmie uz deju grīdas kāpj divi baletdejotāji renesanses stila tērpos. Viņu priekšnesums ir draisks un rotaļīgs. Neviltoti smaidi. Priecīga deja.

Tad uz skatuves kāpj organizatori un citi svarīgi ļaudis. Arī Rīgas mērs, kurš pasniedz ziedus festivāla direktorei un baletdejotājai Litai Beiris. Viņa savukārt priecājas par skatītāju atsaucību, par iespēju rīkot šo festivālu jau 13. gadu pēc kārtas, par ārzemju ciemiņiem, Galā koncertu, par deju izrādēm, kas šogad jau veiksmīgi noritējušas, un atgādinām, ka vēl 1 izrāde atlikusi un tā ir Vācijas cie.toula limnaios Dejas kompānijas izrāde “life is perfect”, kura notiks 9.maijā 19.00 Maskavas namā.

Bet nu laiks deju izrādei „Apstājies”, kuras horeogrāfi ir Agris Daņiļēvičs un viņa palīgs no Itālijas – horeogrāfs Markuss Cmelnigs.

Izrādes vizuālais noformējums attēlo uzgaidāmo telpu, tajā ir vairāki soli, un uz viena no tiem stāv kāda pelēka būtne, meitene- skulptūra. Visu izrādes laiku viņa maina pozu atbilstoši mūzikai un sižetam, mazliet arī uzdejo. Muzikālo pavadījumu komponējuši un spēlē čellistu trio Melo M puiši, kuri arī aktīvi piedalās izrādē.Tad šo improvizēto uzgaidāmo telpu sāk apdzīvot pelēki ļaudis, kas vai nu skrien savās ikdienišķajās darīšanās vai nu apstājas vai apsēžas uz soliņa un gaida Kādu. Kādu īpašu cilvēku. Bet varbūt gluži vienkārši vilcienu...

Mēs redzam mazu meitenīti rūtainā kleitā ar lāci pie ķepas, jaunekli ar puķi rokā, viņa iecerēto meiteni, apkopēju ar viņa uzticamo slotu, kādu mētelī tērptu večiņu, visai agresīvu jaunieti melnās drēbēs un vēl daudzus citus. Visiem tērpiem kopīga ir drūmpelēka krāsa, kas simboliski varētu atsaukties uz jēdzienu „pelēkā masa”, ļaužu kopums, kurā katrs ir it kā citādāks, bet kopā viņi visi ir vienkārši ļautiņi, kas netiecoties pēc pārmērībām vai apkārtējo ievērības, turpina savu eksistenci. Mazliet vairāk krāsu ienes kundzīte ar tamborētu cepurīti un puķēm pie tās, kura atnāk ar sarkanu radio aparātu, ieslēdz to un sāk dejot (domāju, šeit nepārprotami saskatāma atsauce uz sievieti, kuru diendienā varam vērot Vecrīgā, jo viņas dejas maniere ir tieši šāda un tieši tik unikāla, lai mēs to nesajauktu ne ar ko citu).

Kad uz skatuves nāk bariņš bērnu, viņi uzsāk rotaļas, kā arī Melo M mūziķu degunus pārtaisa par rozā šņukuriem. Arī viņu drēbēs redzam jau dažus citu toņu akcentus. Vēlāk ierodas arī Vilks.

Nākamajā ainā uz soliņa redzam divus apsargus, kuri „neviena nemanīti” apmainās ar naudiņām..un tad dodas parunāties ar dejojošo sievieti, kura uz skatuves parādās un pazūd tikpat regulāri kā Rīgas pilsētā kursē 6. un 11. tramvajs (ar aptuveni 7 minūšu intervālu). Arī no viņas tiek iekasēta soda nauda, kas tiek veikli ieslidināta kabatā.

Cita epizode. Uz soliņa sēd 2 vecīši un čubinās. Uz otra soliņa sēd 2 jaunieši – puisis ar tulpīti rokā un meitene, kura šo tulpīti saņem un tvīkst aiz laimes. Tad pāris dodas tādā kā mazliet trakulīgā dejā. Vēlāk arī vecākā gadu gājuma ļaudis ceļas kājās un ļoti, ļoti lēni dejo valsi.

Tad soli atkal tiek pārkārtoti, un izveidojas „skatuve” uz kuras uzstājas grupa Melo M, bet dejotāji, izlikdamies par fanu pūli, visi sēžas uz viena sola un aktīvi līgojas līdzi viņu spēlētajai mūzikai. Bet te nu atkal ierodas mūsu kundzīte ar radio aparātu un sāk darbu... Melo M pārstāj spēlēt, kāpj nost no soliem, visi kaut kur izklīst, bet čellistu puiši pievienojas dejojošajai kundzītei un iemēģina viņas deju soļus.

Bet mazā meitenīte tikmēr nočiepj čellu.

P.S. 20.maijā plkst.17:00 t/c Origo centrālajā stacijas zālē, atsaucot atmiņā un ļaujot vēl reizi izbaudīt skaistākos 13. Starptautiskā Baltijas baleta festivāla mirkļus, tiks atklāta fotoizstāde, kuras autors ir foto ziņu portāls Easyget.lv.