Izstādēs un grāmatā ir apkopotas fotogrāfijas, kuras tapušas akcijās – “Viena diena Latvijā”, kas norisinājās 1987. un 2007.gadā, kuru laikā 24 stundas profesionāli fotogrāfi, amatieri un Latvijas iedzīvotāji iemūžināja cilvēkus, notikumus, vietas un svarīgo mums apkārt.
Kā atzīst viens no izstādes organizatoriem Ilmārs Znotiņš: “Mums ir izdevies izveidot 100 fotogrāfu darbu izstādi Rīgas senākajā un populārākajā laukumā, kura ir brīvi pieejama, apskatāma pat naktī un ir interesanta gan rīdziniekiem, gan tās viesiem.”
4 reģionālās fotoizstādes atklātas Kuldīgā, Bauskā, Valkā un Daugavpilī. Katrā izstādē ir 40 fotodarbi. Attēlu atlase šīm izstādēm veikta ievērojot reģionālo principu, nosacīti tās varētu nosaukt „Viena diena Kurzemē“, „Viena diena Zemgalē“, „Viena diena Vidzemē“ un „Viena diena Latgalē“. Izstādes ceļos pa Latviju visa gada garumā. Šīs izstādes ir tapušas sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā un Epson.
Paralēli izstādēm Doma laukumā un Latvijas novados, biedrība “Vienadiena.lv” kopā ar LR Ārlietu ministriju ir izveidojusi 4x40 fotogrāfiju ceļojošās izstādes, kas devušās apceļot pasauli. Tās jau ir viesojušās Latvijas vēstniecībā Tokijā un Vašingtonā. Tuvākajā laikā šīs izstādes būs aplūkojamas Čehijā, Ēģiptē un Gruzijā. Savukārt 9.jūnijā tiks atvērta izstāde ANO centrālajā mītnē Ņujorkā, bet vasaras Olimpisko spēļu laikā Pekinā, Pasaules tirdzniecības centrā.
Sadarbībā ar Jāņa Rozes apgādu ir pabeigts darbs pie grāmatas “Viena diena Latvijā. 1987-2007” izdošanas. Grāmata iespiesta Jelgavas tipogrāfijā. Tā ir 520 lapaspušu bieza un tajā ir 154 foto attēli no 1987.gada akcijas “Viena diena Latvijā” un 341 no 2007.gada, kopā – 495 bildes. Grāmatas foto redaktors ir Ilmārs Znotiņš, bet mākslinieks - Juris Petraškēvičs, kas stāsta “Bija ļoti interesanti skatīt un likt kopā darbus, kas tapuši kādā noteiktā laikā, un redzēt, cik tomēr dažādi mēs esam. Tad saproti, ka tas jau nav viss, tas ir tikai tik, cik melns aiz naga, no tā lieluma, kas varētu būt. Veidojot šo albumu, bija svarīgi saglabāt reālo ainu, lai mēs neizskatāmies pārāk glamūrīgi un saķemmēti.”
Savukārt Ainārs Roze par grāmatu saka: “Dokumentēt mūsu Latviju divdesmit gadus atpakaļ un šodien ir brīnišķīga ideja, kas īstenojusies ne tikai tūkstošos fotogrāfiju, bet arī līdz šim lielākajā un iespējams arī smagākajā grāmatā mūsu valstī. Šis fotoalbums ir vienreizējs, apjomīgs, vērienīgs un būs interesants katram. Tas rosinās ikvienu domāt un salīdzināt, skumt un priecāties.”