Šajā grāmatā - četri pēc pusnakts lasāmi romāni. Aviolainera pasažieri saprot, ka ir nonākuši šausmu epicentrā - pasaulē, kurā nav ne skaņu, ne smaržu, ne laika, ir tikai briesmīgi radījumi - langoljeri... Zēns ir saņēmis dārgu dāvanu - "Polaroidu", bet tā producētajās fotogrāfijās atkal un atkal parādās briesmīgs monstrs, kas sāk aizvien vairāk lavīties uz mūsu realitātes pusi... Kādu rakstnieku arvien ciešāk ietin lipīgu baiļu tīkls - viņš taču soli pa solim pārvēršas par to, kuru uzskatījis tikai par savu murgu... Mazas pilsētiņas bibliotēkā no nez kādām paralēlās pasaules tumsas dzīlēm iznirst atriebējs policists, kurš gatavs nogalināt...
Apskats:
Stīvena Kinga vārds parasti paskaidrojumus neprasa, jo par šausmu literatūras karali dēvētais rakstnieks ir pazīstams visā pasaulē. Viņa darbi ir tulkoti neskaitāmās valodās un pēc rakstnieka darbu motīviem ir uzņemtas vairākas populāras kino filmas.
„Langoljeri”, kas iesāk konceptuāli veiksmīgo Kinga darbu apkopojumu, iespējams, ir visatpazīstamākais stāsts. Pēc stāsta motīviem 1995. gadā tika radīta filma, kas tika demonstrēta arī Latvijā. Šis stāsts salīdzinoši ar pārējiem apkopojumā iekļautajiem vairāk pielīdzināms zinātniskās fantastikas žanram , kamēr pārējie ir vairāk vai mazāk klasificējami kā šausmu stāsti.
„Slepenais logs, slepenais dārzs”, aplūko rakstnieka iemīļoto ārprāta tēmu un, manuprāt, ir apkopojuma veiksmīgākais darbs. Tā galvenais varonis aizdomīgā kārtā ir psiholoģiskas spriedzes nomākts rakstnieks, kas vairs nespēj nošķirt kur sākas viņa izdomas pasaule un kur beidzas realitātes robežas. Stāsts par apspiestajām atmiņām un vainas sajūtu. Ja ļoti gribas var meklēt paralēles ar Kinga darbu „The Shining”un viņa privātās dzīves ‘’melnajiem’’ periodiem...
„Bibliotēkas policists” pievēršas spoku un dēmonu valstībai, kas snauž aiz ārēji mierīgās mazpilsētiņas fasādes. Ar savdabīgi melnu humoru Kings uzrakstījis stāstu par to, kas var atgadīties, ja bibliotēkai neatgriež atpakaļ aizņemtās grāmatas, pie tam laipnā bibliotekāre izrādās nav nekas cits kā dzīvais mironis. Jo tālāk, jo trakāk....
„Saules suns” atgādina bērnu spoku stāstu un ir nesamāksloti vienkāršs. Kāds zēns saņem dāvanā ilgi gaidīto fotokameru, bet mistiskā kārtā, katra uzņemtā bilde izskatās vienāda. Tajā redzams suns, kas ar katru nākamo fotografēšanas reizi kļūst lielāks un ļaunāks...
Izklaidējoša literatūra, no kuras grūti atrauties, sarakstīta Kingam raksturīgajā valodā, kas pakavējas pie detaļām un it kā nesvarīgām blakus lietām, kas iegūst nozīmi kopējā konteksta ietvaros. Ja ir lasīti rakstnieka citi darbi, tad var sameklēt daudzas atsauces uz iepriekš uzrakstīto.
Šaubos vai ir auglīgi meklēt dziļas jēgas un nozīmes līmeņus Stīvena Kinga darbos, jo pats rakstnieks atzīst, ka darbi rodas spontāni improvizējot ar tēmām, kuras iesākot beigas nav zināmas. Vēl jo vairāk tas šķiet lieki, ja to dara lasot šo diemžēl ne visai veiksmīgi latviskoto versiju, kurā nereti Kinga izteiksme kaut kur „pazūd tulkojumā”.
Nav jau aizliegts spekulēt par to, kas simbolizē ko rakstnieka stāstos, bet iracionālais un vārdos neizteiktais ir tas, kas stimulē bailes un tieši tas, manuprāt, ir rakstnieka darbu esence. Stīvens Kings neaizraujas ar paskaidrojumiem vai norādēm, kas izgaismo stāstu mistiskos notikumus. Tiešo otrādi, viņš atstāj visu to „krēslas zonā” un liek sarosīties lasītāja iztēlei un interpretācijai.
Otvara Gravas tulkojums. Arņa Kilbloka vāka dizains.
Izdevniecība Zvaigzne ABC, Rīga, 2008
Mājas lapa: www.zvaigzne.lv
