Ieraugot galerijā izstādītos krāsainos darbus, par to izcelsmi rodas uzreiz divas versijas. Pirmā – lietus lāses pēdējā laikā mainījušas krāsu, jeb drīzāk to ieguvušas, un otrā – Lieldienas nemaz nebija tik sen (atsauce uz krāsainām olām). Taču, kā izrādās, ir arī versija numur 3., kas iekodēta pašā izstādes nosaukumā – monpansjē – mazās košās ledenes. Mazi lipīgi un krāsaini stāstiņi bildēs.
Gleznotāja Gundega Tūtāne dzimusi 1979. gadā, ieguvusi maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijā un pabeigusi profesoru Kaspara Zariņa un Alekseja Naumova meistardarbnīcu. Izstādēs Latvijā un ārvalstīs māksliniece piedalās kopš 2001. gada, un līdz šim viņai bijušas trīs personālizstādes.
Gleznu izmērs šoreiz liedz dalīt kategorijas – lielum vai mazum-mānija – tiklab lielie, kā miniatūrie darbiņi ir vienlīdz koši un rūpīgi gleznoti. Krāsainie pleķīši, reizēm ovāli, citreiz tikai triepieni, parādās gan kā nejauši elementi kādā vidē (gleznojumi, kur pavīd tikai pa kādai apaļai lāsītei) gan, tieši pretēji, paši ir gleznojuma vidi veidojoši. Tīras un spilgtas, pabiezas krāsas klājums un faktūra darbos nerada smagnēju, bet mazliet aušīgu un draiskulīgu noskaņu.
Brīžam „ledenes” sagriežas krāsainās spirālveida vērpetēs, brīžam pazūd ainavā – lielos mistiskos tulpjveida ziedos un mazliet naivās ainavās ar „tikko izdīgušām” sirdīm, bet pelēkā noskaņu gleznās tik, cik strazdam uz spārna.
Izstāde aplūkojama līdz 15.jūnijam.
