Nedēļa pasaules vēsturē (2.-8.jūnijs)

1692.gada 7.jūnijs bija liktenīgs visu laiku grēcīgākajai mūsu planētas pilsētai. Par Jaunās pasaules Sodomu dēvēto Portrojālu, kura varēja lepoties ar Karību jūras pirātu galvaspilsētas statusu, pulksten 11:43 satricināja spēcīga zemestrīce. Pie Jamaikas krastiem uz nelielas salas būvēto pilsētu apdzīvoja 6500 cilvēki, galvenokārt pirāti un prostitūtas. No šejienes slavenajos reidos bija devušies leģendārie pirātu kapteiņi Henrijs Morgans un Džons Deivss un salaupīto vēlāk tieši šeit nodzēruši viņu vadītie rīkļurāvēji. Nu tam visam pienāca gals. Trijiem pazemes grūdieniem sekoja piecpadsmit metru augsts cunami vilnis, kurš noslaucīja no zemes virsas lielāko daļu Portrojālas ēku. Kāds angļu karakuģis tika uzsviests uz izturīgākas ēkas jumta un kļuva par glābiņu dažiem laimīgajiem. Pavisam bojā gāja 3000 cilvēku, bet atlikušie pameta nolādēto salu un pārcēlās pāri līcim uz mūsdienu Jamaikas galvaspilsētu Kingstonu.

Šī nedēļa ir nesusi ne vien varenas pirātu impērijas bojā eju, bet arī bijusi svarīga kādas varenas reliģiskas impērijas veidošanās procesā. 632.gada 8.jūnijā Medīnā savas trešās un mīļākās sievas rokās mira galvas sāpju un vājuma nomocītais pravietis Muhameds. Viņš bija licis pamatu islama ticībai, apkopojot savas atklāsmes svētajā grāmatā Korānā. Jaunās reliģija tolaik jau bija nostiprinājusies Arābijas pussalā un tās misionāri plaši darbojās Āzijā un Āfrikā. Reliģiskā līdera nāve nebūt neapstādināja viņa radītās mācības izplatību. Tikai simts gadi bija vajadzīgi, lai jaunās reliģijas nesēji pakļautu visu Zimeļāfriku, Spāniju un nonāktu līdz Francijas vidienei, kur 732.gada 10.oktobrī musulmaņu karaspēks piedzīvoja pirmo lielo sakāvi Eiropā kaujā pie Tūras.

Turpinot par mirstošiem līderiem, 1989.gada 15.aprīlī mira viens no demokrātiski noskaņotajiem Ķīnas Komunistiskās partijas līderiem Hu Jaobangs, kuram veltītie atceres pasākumi ātri pārvērtās plašos inteliģences protestos pret konservatīvo valsts vadību. 27.aprīlī uz Tjaņaņmiņa laukumu Pekinā devās četrdesmit Ķīnas universitāšu studentu gājiens, bet maija vidū šeit jau pulcējās vairāk kā miljons cilvēku. Neskatoties uz milzīgo protestētāju skaitu, 1989.gada 3.jūnijā Ķīnas valdība deva pavēli armijai ar spēku attīrīt Tjaņaņmiņa laukumu un Pekinas ielas. Ielu kaujās karaspēks nogalināja vismaz 300 cilvēkus un 10000 tika apcietināti.

Ja trīssimts ķīniešu nogalināšanai bija vajadzīga vesela armija, tad 600 indiešu nāvē bija vainojama viena vienīga govs. 1981.gada 6.jūnijā Indijas Ziemeļaustrumos spēcīga lietus, fanātiska hinduista un govs kombinācija kļuva par iemeslu asiņainākajai dzelzceļa katastrofai šīs valsts vēsturē. Indijā jūnijs togad bija ļoti lietains, upes pārplūda un padarīja gaužām slidenas arī dzelzceļa sliedes. Kādam vilcienam tuvojoties tiltam pār Bagamati upi, uz dzelzceļa līnijas uztipināja govs...un apstājās. Rezultātā vilciena vadītājs hinduists, bija spiests darīt visu, lai nenotriektu svēto dzīvnieku. Pārāk strauji bremzējot, vilciena pēdējie septiņi vagoni noslīdēja no izmirkušajām sliedēm un ievēlās upē. Vēl arvien nav īstas skaidrības ne par precīzu bojā gājušo skaitu, ne par pārbiedētās govs likteni.

Šonedēļ, līdzās reliģiozajam vilciena vadītājam, pasaules slavu ir guvis vēl kāds Indijā dzimis vīrietis. Viņa literārais pseidonīms bija Džordžs Orvels un 1949.gada 6.jūnijā klajā nāca viens no izcilākajiem Orvela romāniem „1984”. Prestižās Ītonas koledžas audzēknis, kurš jaunībā aizrāvās ar sociālistiskām idejām un piederību sabiedrības augšslānim centās izpirkt kļūdams par klaidoni, Spānijas pilsoņu kara laikā piedzīvoja vilšanos komunisma ideālos. 1945.gadā tika izdota Džordža Orvela skarbā un satīriskā „Dzīvnieku ferma”, bet pēc četriem gadiem pravietiski drūmais un pret totalitārismu vērstais darbs „1984”. Par pravietisku šo sacerējumu var uzskatīt kaut vai tā iemesla dēļ, ka nonākot astoņdesmito gadu sākuma ierindas padomju pilsoņa rokās, tas diez vai būtu viņu pārsteidzis, varbūt vienīgi ar to, ka pūstošo kapitālismu pārstāvošais anglis tik labi orientējas Padomju Savienības ikdienā.