Atklāta Zanes Balodes gleznu izstāde „Kamēr tu gulēji”

Rīta stunda, ar zeltītu muti vai bez, spirgta un pamodušies vai miega un žāvu pilna, nonākusi uz jaunās mākslinieces Zanes Balodes audekliem.

Uz violetām un spilgti rozā pamatnēm klājas balti pelēkais, viegli zaļganais vai zilgani violetais rīts. Baltās gleznas šķiet kā tāda bļodiņa ar pienu un ogām, piemēram, mellenēm, kuras, tiekot saspiestas, pienu vieglītiņām iekrāso spilgtākām krāsu straumītēm. Arī šeit „baltā” krāsa klājas pār košo fonu, vietām to atklājot, vietām tam pielāgojoties.

Tie ir ļoti dažādi rīti – zili un pelēki, Liepājas rīts un vissmagākais rīts, kad apmācies, līst, un arī rīts pirms svētdienas brokastīm. Tie ir lieli, plaši rīti, kas pieder visai pasaulei un stiepjas pa audeklu desmitiem centimetru un pavisam nelieli, miniatūri rīti – tīri privātai lietošanai.

Biezajā krāsu klājumā izvagotas līnijas – telefona un elektrības vadi, kas tīri burtiski „šķeļ” rītu un pilsētu. Bet rīts ir kluss un pilsēta miegaina – nav ne cilvēku, ne automašīnu, nekādas kustības, vien pati pilsēta kalpo kā cilvēka kaut kur eksistences apliecinājums. Daudzstāvu ēkas un kvartāli, mežģīņu balkoni, ielu laternas – varbūt tie visi ir skati no palodzes, uz kuras ieritinājusies pati autore ar tēju, kafiju vai balta piena glāzi rokās.

Tveicīgs vasaras sākums. Vakars. Un cienasts ar odziņu-ogu – zemeni, no kurām sanākušo pirksti metas lipīgi un viegli sārti.