Gaisa kauja virs Daugavpils

Padomju Savienībai karš pret Vāciju sākās negaidīti slikti – katastrofālas sakāves sekoja viena otrai. Izņēmums nebija arī notikumi Baltijas telpā, kur sarkanā armija jau veselu gadu bija mērķtiecīgi gatavojusies aizsardzības karam. Tomēr jau pirmajās dienās vācu karaspēks nonāca pie Liepājas un dziļi ielauzās Lietuvas teritorijā. Nāvējošās lamatas, kuras padomju pavēlniecība bija sagatavojusi vāciešiem pie Šauļiem (ceļu uz Rīgu aizšķērsoja prettanku artilērijas brigāde, bet tās flangos atradās pa mehanizētajam korpusam), vācieši apgāja un sagrāva. Savukārt, 26.jūnija agrā rītā leģendārā vācu tanku komandiera Ērika fon Manšteina tanki pēkšņā triecienā ieņēma Daugavpils tiltus – pirmais vācu uzdevums Baltijā bija izpildīts – viņi pie Daugavas bija nonākuši ātrāk par bēgošo sarkano armiju.

Pirmie pretuzbrukumi, ar kuru palīdzību padomju pavēlniecība cerēja atgūt Daugavpili, bija nesekmīgi un PSRS militārā vadība bija spiesta ķerties pie pēdējā salmiņa, lai iznīcinātu nolādētos tiltus pār Daugavu un uzdeva to paveikt aviācijai. Pirms gada Francjas kampaņas laikā līdzīgu lēmumu pieņēma sabiedroto komandieri, lai iznīcinātu vācu placdarmu pie Sedānas. Toreiz bumbvedēju uzbrukums tiltiem izvērtās katastrofā – vācu iznīcinātāji un zenītartilērija burtiski izkāva angļu un franču lidmašīnas. Tagad krievi bija nolēmuši atkārtot to pašu, tikai cerot uz labākiem rezultātiem.

Nav īsti zināms, kas īsti pamudināja padomju pavēlniecību uzbrukumos tiltiem pār Daugavu sūtīt Baltijas kara flotes bumbvedējus, kuri atradās simtiem kilometru tālajos Tallinas un Ļeņingradas lidlaukos un nebija sagatavoti šādu uzdevumu veikšanai. Tāpat nav īsti zināms, kādas vēl vienības līdzās flotes aviācijai piedalījās minētajos uzlidojumos. Varam izdarīt diezgan drošu minējumu, ka 30.jūnijā Daugavpils tiltus centās bombardēt ne vien trīs flotes bumbvedēju pulki (99 lidmašīnas), bet arī 1.tālās darbības bumbvedēju korpuss (vairāki desmiti lidmašīnu) un Baltijas kara apgabala aviācijas paliekas (153 lidmašīnas). Diemžēl šobrīd sīkāka informācija atrodama tikai par flotes lidotāju gaitām šajā liktenīgajā dienā.

Vācieši bija labi sagatavojušies pretinieka aviācijas uzbrukumu atvairīšanai. Patiesību sakot, nelielas padomju lidmašīnu grupas jau iepriekšējās dienās bija parādījušās virs Daugavpils un tas bija pamudinājis vāciešus izvērst spēcīgu pretgaisa aizsardzības sistēmu. Dienu pirms kauju sākuma uz bijušajiem padomju lidlaukiem pie Daugavpils tika pārbāzētas panākumiem bagātākās vācu iznīcinātāju eskadras JG-54 lidmašīnas. Meseršmiti izvietojās starp pamestajām padomju lidmašīnām, kuru pilotus bija pārsteigusi vācu tanku parādīšanās dažas dienas agrāk un viņi bija aizlaidušies lapās. Pie tiltiem tika uzstādīti desmitiem vieglo un smago zenītlielgabalu, kuru uzdevums bija radīt tik spēcīgu sprostuguni, lai līdz tiltiem pār Daugavu nenokļūtu neviena padomju lidmašīna.

Vācieši bija izdarījuši visu, lai sagatavotu pretiniekam pirmšķirīgu slaktiņu. Savukārt, padomju puse bija paveikusi gaužām maz, lai izvairītos no katastrofas - uzbrukums bija ļoti slikti organizēts. Aviācijas vienības atradās tālu viena no otras un to darbību nebija iespējams saskaņot. Rezultātā padomju lidmašīnas pie Daugavas nonāca nevis vienlaikus, bet ar lieliem laika intervāliem un mazās grupās. Tie bumbvedēji, kurus nepaspēja pārtvert vācu iznīcinātāji, sasniedzot upi, samazināja lidojuma augstumu līdz 200 metriem, cenšoties zemā lidojumā trāpīt kādam no tiltiem. Tūlīt pat tie nonāca iznīcinošā zenītartilērijas ugunī, kura spieda padomju lidotājus vai nu tūlīt pat nomest bumbas, lai paspētu uzņemt augstumu, vai arī tikt notriektiem. Par to, cik neprecīzas bija padomju tēmēšanas iekārtas un efektīva vācu zenītartilērija, liecina tas, ka flotes aviācija nometa 41 tonnu aviācijas bumbu, bet neviena pati netrāpīja tiltiem.

Toties vācieši bija daudz precīzāki. 30.jūnija uzlidojumos trīs Baltijas kara flotes bumbvedēju pulki zaudēja 33 notriektas un vismaz 18 sabojātas lidmašīnas. Tas bija vairāk kā puse no visiem uzbrukumos sūtītajiem lidaparātiem. Tomēr padomju zaudējumi ar to neaprobežojās. Vācieši 30.jūnijā paziņoja par 64 notriektām lidmašīnām un, ļoti iespējams, tas atspoguļo patiesos katastrofas apmērus, jo, kā jau minēju, uzlidojumos tika sūtītas arī citas aviācijas vienības, par kuru zaudējumiem ziņu pašlaik nav. 64 notriekti bumbvedēji vienas dienas laikā kauju virs Daugavpils ļauj ierindot līdzās lielākajiem 2.Pasaules kara sākuma gaisa cīniņiem.