Izrādes video apskats: http://www.easyget.lv/video/113/
Vasarā, kad lielais vairums teātru beiguši darbu, Karaliskais improvizācijas teātris (jebšu KIT) to uzsāk – ar sešu izrāžu ciklu viesojoties izstāžu zālē „Rīgas mākslas telpa”. Vēl būtiski uzsvērt, ka KIT uzstājas iekš KAT jeb kartona kastu amfiteātrī (jo izrādīšanas vietai, saprotams, nepieciešams tik pat cēls nosaukums kā pašai apvienībai).
KIT veido četri improvizatori – Varis Klausītājs, Jānis Skutelis, Ģirts Runis un Andris Rupais, kas iepriekš gan šādā, gan improvizētā sastāvā uzstājoties arī zem nosaukuma „Pēdējā pirmizrāde” un „Regulatoru remonts”, guvuši skatītāju atzinību ar izrādēm Andrejsalā, Kultūras un informācijas centrā K@2, Jaunajā Rīgas teātrī, Mūzikas akadēmijas studentu klubā un dažādos viesizrāžu izbraukumos.
Aizņemoties kartona kastes no iepriekšējās ekspozīcijas – igauņu mākslinieka J. Tomika video/gleznu personālizstādes „Neredzamās pērles”, izstāžu zāles stūrī uzbūvēts miniatūrs norobežots amfiteātris.
Atsaucoties uz pēdējā laikā aktuālāko pasākumu – Dziesmu svētkiem – vakaru ievada „trīs Kenu no Vecpiebalgas” uznāciens augstajās Herbes jeb varbūt tomēr senlatviešu cepurēs (kas, starp citu, padara neredzamu – tad, lūk, kā latvieši no sendienām līdz šim izdzīvojuši un svešas varas pārcietuši).
Šoreiz skatītāju līdzdalība neaprobežojas vien ar „prātvētrīgu” ideju mētāšanu vai skaļu C vitamīna ražošanu. Viņi tiek ņemti aiz rociņas un iemācās i polku dejot, i mēmās filmas apskaņot, marionetes vadīt un vēl daudz ko citu.Arī tiem, kas tieši nepiedalās iespējams uzzināt daudz jauna un vērtīga, piemēram, ka kāda traktorista (brīvajā laikā ornitologa) mīļākais putns ir ola (stārķa), ka Skrastiņš (aktieris) ir īss (!) un ka tad, kad vēlaties nonākt publiskā vietā, kur ne adata nevar nokrist, ieteicams izvēlēties siena kaudzi (droši vien, īpaši sezonā ap Jāņiem). Attaisnojot apvienības saīsināto nosaukumu, kas vedina uz kaķiskām pārdomām, pauzi starp pirmo un otro daļu ievada dziesmiņa par maziem foršiem kaķīšiem, spriežot pēc ilustratīvā pavadījuma, viens no foršuma iemesliem ir arī no ķepas ķepā ceļojošs „kāsītis”.
Alfabētiskais stāstījuma veids, kad katrai nākamajai frāzei jāsākas ar nākamo alfabēta burtu. Stāsts, kas sastāv tikai no jautājuma teikumiem, teksti, kur pēc signāla jāmaina sarunas virziens un pēdējā frāze, detektīvstāsti, intervijas... Tā ir tikai neliela daļa no improvizatoru piedāvātajiem spēles modeļiem, no kuriem katrs var izvēlēties sev tīkamāko un droši izmēģināt mājas apstākļos.
Iespējams, šāda veida intensīva C vitamīna devas uzkrāšana vasaras sezonā, beidzot ļautu arī latvju tautai pārciest ikziemas gripas, saraukta deguna, īgnuma un citu vīrusu plaši izplatītās epidēmijas.
Jāpiebilst vēl, ka laikā, kad improvizācijas teātra izrādes nenotiks, uz amfiteātra ekrāna iecerēts rādīt fragmentus no notikušajām izrādēm, neklātienē ar KIT iepazīstinot izstāžu zāles apmeklētājus.
