Romāns iesākas kā nejauša e-pasta sarakste un šādu formu saglabā līdz pat beigām. Ko gan spēj pateikt pāris īsas frāzes, kas gandrīz automātiski tiek uzrakstītas spaidot datora klaviatūru. Izrādās visai daudz un tās spēj atraisīt fantāziju šo frāžu lasītājā par frāžu rakstītāju. Daniels Glatauers ir pieskāries virtuālās telpas un emociju tēmām. Lai cik tas arī nebūtu absurdi kā jau to reiz pamanījis Oskars Vailds, tad cilvēks vispatiesākais ir nevis tiešā kailumā, bet slēpjoties aiz maskas.
Emmija un Leo spēj viens otram slēpjoties aiz monitora ekrāna atklāt visslēptākās domas, emocijas, būt spontāni, tieši un tādi kādi viņi ir „patiesībā”. Nekas tāds nenotiktu reālajā dzīvē, tiekoties aci pret aci, kad uzvedību regulē simtiem nerakstīti likumi, ierobežojumi un tas ir pats sāpīgākais. Abi vēstuļu draugi, kas iemīlējušies viens otra tēlos, ko producējusi katra iztēle, paniski baidās sagraut šo virtuālo sakaru, kaut arī neprātīgi gribas noskūpstīt vienam otru un sajust otra cilvēka fizisko ķermeni. Saglabāt ilūzijas, jeb riskēt?
Viens no labākajiem pēdējā laika romāniem, kas brutāli atklāti parāda cilvēka, it sevišķi mūsdienu cilvēka nespēju atklāties bez maskas. Tas ir romāns par ideāliem, par nepiepildītām cerībām, kas dzen cilvēkus meklēt sev īsto partneri, bet tā arī paliekot ilgojoties, jo „dzīvē viss ir savādāk”. Ļoti emocionāls, aktuāls romāns, kas lakoniski, bet tieši uztausta cilvēka mūžīgo dilemmu.
Grāmata, ko iesākot lasīt ir grūti apstāties, jo tā ievelk sevī un nav miera, kamēr nav noskaidrojies, kā viss beigsies. Arī pēc tam ir grūti „atslēgties”, jo ir jādomā par tikko izlasīto. Rekomendējama lasāmviela!
Daniels Glatauers ir dzimis 1960. gadā Vīnē, studējis pedagoģiju un mākslas vēsturi, kopš 1985. gada strādā žurnālistikā, ir vairāku grāmatu autors. "Sargies ziemeļvēja" 2006. gadā tika nominēts Vācu grāmatu balvai kā gada labākais romāns.
No vācu valodas tulkojusi Silvija Brice.
Izdevniecība Zvaigzne ABC, 2008
http://www.zvaigzne.lv
