Havjēra Sjerras romānā noslēpums seko noslēpumam, bet mīklas atrisinājums ir meistarības paraugstunda. Kad 1497.gadā pāvesta Aleksandra VI galmā pienāk anonīmas vēstules, kas nepārprotami norāda uz ķecerībām Leonardo da Vinči gleznotajā "Svētajā vakarēdienā", uz Milānu tiek nosūtīts brālis Augustīns Leire, dominikāņu inkvizitors, kurš specializējies slepenu ziņojumu atšifrēšanā. Viņam jārod atbildes uz daudziem jautājumiem. Kāpēc dižais mākslinieks freskā portretējis pats sevi, turklāt ar muguru pret Jēzu Kristu? Kāpēc Jēzus mācekļi attēloti bez nimbiem? Kāpēc uz galda nav Svētā Grāla? Un vai Leonardo tiešām ir ķeceris?
Atšķirot kārtējo grāmatu, kas solās aizvest kristīgās pasaules noslēpumu dzīlēs, gribi negribi jādomā par Dena Brauna darbu "Da Vinči kods". Galu galā šīs grāmatas panākumi ierosināja sarosīties veselam baram rakstnieku, kas darbojas lauciņā "seksīgā vēsture" un viens pēc otra sekoja grāmatas par kādu "mistisku noslēpumu" vai konspirāciju kādā laika nogrieznī. Gluži vienkārši vēsturiski notikumi un fakti iesaiņoti mūsdienīgā iepakojumā ir kļuvuši par visai pieprasītu lasāmvielu un vēsture tiek nereti lasīta kā tāda seno laiku "Privātā dzīve".
Manuprāt, literatūra var būt par jebko, bet šajā gadījumā bēdīgi ir tas, ka atsaukšanās uz vēsturiskiem notikumiem un faktiem, lielai daļai lasītāju rada priekšstatu, ka romānā notiekošais ir bijis kaut kas reāls nevis rakstnieka fantāzijas augļi. Tas rada visai sagrozītu vēstures redzējumu, kas sajaukts ar mūsdienīgo lietu izpratni. Rezultāts ir ilūzija, jo lai izprastu kādu senāku laikmetu, vajag pēc iespēja tuvāk piekļūt, iejusties, tā laika cilvēku domāšanā. Bieži vien vairākus gadsimtus senie varoņi, kas darbojas grāmatās runā, rīkojas un domā gluži kā tādi mūsdienu cilvēki, kas sagadīšanās pēc iesēdušies laika mašīnā un nokļuvuši pagātnē.
Šo, manuprāt, mīnusu var pamanīt arī Havjēra Sjerras "Svētajā vakarēdienā", bet rakstnieks to kompensē ar lielu daudzumu faktu un rada autentisku vidi. Atmetot šo varbūt nevajadzīgo piesiešanos, grāmata tomēr ir domāta izklaidei un ir ļoti interesanti lasīt. Teksts sarakstīts viegli lasāmā valodā un rakstniekam piemīt savs stils. Notikumu pavērsieni ir neprognozējami un saglabājas intriga no pirmās līdz pēdējai lapaspusei.
Ja esat to lasītāju vidū kurus aizrauj vēsturiskie romāni, intrigas un noslēpumi, tad "Svētais vakarēdiens" būs piemērots tieši jums. Grāmata ir papildināta ar romānu personāžu vārdiem, dzimšanas, miršanas datiem un īsu aprakstu par katru. Tātad 270.lpp. par 15.gs. beigu mistērijām ar autentiskām detaļām un piedzīvojumu garšu.
Spāņu rakstnieks Havjērs Sjerra ir dzimis 1971.gadā Spānijas pilsētā Terulā. Kritiķi augstu novērtējuši viņa romānu "Slepenais vakarēdiens" (2004), atzīmējot to kā nozīmīgu soli ceļā uz pētniecisko prozu. Tas tulkots vairāk nekā 25 valodās un publicēts 40 valstīs. Pie šī romāna manuskripta Havjērs Sjerra strādāja gandrīz trīs gadus. Romānā savijas precīzi dokumentāli fakti ar intriģējošu sižetu, negaidītiem notikumu pavērsieniem un trillerim raksturīgiem tumšiem noslēpumiem. Ar katru Havjēra Sjerras darbu arvien skaidrāk iezīmējas autora mērķis; rakstīt un pētīt , lai rastu atbildes uz lielajiem jautājumiem, kas atrodas mums visapkārt.
No spāņu valodas tulkojusi Lauma Mellēna.
Izdevniecība Zvaigzne ABC, 2008
http://www.zvaigzne.lv