Mālpils muižas rekonstrukcijas laikā tika atrasti no agrākajiem laikiem saglabājušies koka fragmenti, kurus mākslinieki atjaunoja, tādā veidā lietām sniedzot iespēju dzīvot jaunu dzīvi un būt noderīgām. Izstāde ir unikāla ar to, ka visas šīs lietas pēc atjaunošanas tika integrētas Mālpils muižas interjerā dažādās telpās un vietās. Muižā jauns pielietojums atrasts vairogparketam, vecajai maizes cepamajai lāpstiņai, logu slēģiem, gultu galiem, veciem koka grīdas dēļiem, paplātēm, koka durvīm un citām lietām.
Vecās koka detaļas iedzīvinājuši jaunos priekšmetos tādi Latvijā atzīti mākslinieki kā Džemma Skulme, Maija Nora Tabaka, Imants Vecozols, Vilis Ozols, Helēna Heinrihsone, Ivars Heinrihsons, Anna Heinrihsone, Kristaps Zariņš, Kaspars Zariņš, Vija Zariņa, Aleksejs Naumovs, Linda Daņiļevska, Laima Bikše, Ritums Ivanovs, Marta Skulme, Otto Zitmanis, Frančeska Kirke, Ieva Iltnere, Sandra Krastiņa, Edgars Vērpe, Ģirts Muižnieks, Normunds Brasliņš, Vineta Kaulača un Juris Dimiters.
Muižas Zvaigžņu zālē ierīkota izstāde ar arhitekta oriģinālajiem projektu rasējumiem un zīmējumiem, kas iepriekš glabājušies RTU Arhitektūras fakultātē. Starp darbiem ir Mālpils muiža, Mākslas akadēmija, Rīgas Mārtiņa evaņģēliski luteriskā baznīca un daudzi citi objekti.
Abas izstādes iekārtoja mākslas salona "Māksla XO" īpašniece un mākslas zinātniece Ilze Žeivate.
Par godu arhitekta 150. dzimšanas dienai Mālpils muižā tika uzstādīts V.Bokslafa piemineklis, kuru izveidojis Gļebs Panteļejevs.
Mālpils muižas Kungu māja ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kuras rekonstrukcija pēc divu gadu darbiem noslēdzās šogad, augustā. Muiža tika atjaunota, maksimāli saglabājot tā vēsturisko, klasicisma stilam raksturīgo arhitektonisko veidolu. Lai Mālpils muižas piedāvātās rekreācijas iespējas varētu izmantot ikviens, šobrīd muižā ir ierīkota dizaina četrstāvu viesnīca ar 23 istabām, restorāns, banketu zāle svinībām un kāzām, semināru zāles.
Muižas īpašnieki ir uzņēmēja un mecenāta Alda Plauža ģimene, kurai muižas atjaunošana tās kultūrvēsturiskās vērtības dēļ ir pats nozīmīgākais līdz šim īstenotais projekts. Mālpils muižas Kungu māja ir nodota ilgtermiņa nomā Kultūrvēsturiskā mantojuma aizsardzības un attīstības biedrībai (KMAAB).
Mālpils muižas kompleksā ietilpa 38 ēkas, no kurām saglabājušās astoņpadsmit. Muižas pirmā dzīvojamā ēka celta 1760. gadā barona fon Taubes laikā, kad arī tika rakti pils dīķi un iekopts parks. Kungu māja celta Gustavam Vilhelmam fon Taubem 18. gs. 2. pusē – beigās – klasicisma stilā. 1905. gadā Kungu māja nodega un laikā no 1907.–1911.gadam tika atjaunota neoklasicisma stilā pēc arhitekta Vilhelma L.N. Bokslafa projekta. Padomju gados Muižā atradās gan vietējais tehnikums, padomju saimniecības un gaļas veikals, gan arī meliorācijas un vēstures muzejs, tomēr ēka atradās sliktā tehniskā stāvoklī.
Šogad tika pabeigta muižas rekonstrukcija, un Kungu māja atguva savu sākotnējo spožumu, kādu to bija iecerējis V. Bokslafs. Arhitektam veltītā pieminekļa atklāšanas pasākumā piedalījās viņa radinieki no Vācijas. V. Bokslafa mazbērni atzina Mālpils muižu par vienu no krāšņākajiem projektiem.