Dažādās grāmatās, žurnālos un avīzēs Bruno Baumanis tiek stādīts priekšā kā etnologs, fotogrāfs, video režisors, tuksnešu speciālists, piedzīvojumu meklētājs un eksperts Tibetas jautājumos. Taču tādu cilvēku kā viņš – ir grūti ievietot kādā vienā kategorijā – viņam tur būtu par šauru, jo tam, ko dara viņš, ir ļoti daudz dažādu aspektu. Pats Bruno redz sevi kā cilvēku, kurš ceļo un atrod sevi caur ceļošanu, kultūras vērtību apmaiņu un piedzīvojumiem visekstremālākajā vidē. Uz doto brīdi viņš raksta grāmatas par saviem ceļojumiem, uzņem filmas un nodarbojas ar fotožurnālismu, dzīvojot Minhinē (Vācija).
28. oktobrī katrs interesents varēja noklausīties divu stundu ilgu Bruno Baumaņa lekciju par Kailaša kalnu Tibetā (lekcijas pilns nosaukums „Tibeta – svētceļojums uz Kailaša kalnu”), kas, starp citu, notika ļoti labi izvēlētajā vietā – kinoteātra "Rīga" lielajā zālē. Šo pasākumu organizēja kultūras biedrība TARBA/Teātris United Intimacy. Tieši tur skatītājiem tika dota iespēja iegrimt, izcilo Bruno bilžu un attiecīgi izvēlēto melodiju, radītā brīnumainajā atmosfērā.
„Kas tad ir tik īpašs kaut kādā kalnā?” var paprasīt kāds, kas ne visai labi informēts par Tibetu, hinduismu, budismu, džainismu vai tibetiešu tradīciju Bon. Šajās reliģijās Kailašs tiek uzskatīts par visuma centru un tas tiek dēvēts par pasaules jumtu. Katru gadu uz šo kalnu nāk cilvēki – svētceļnieki, kuriem šīs kalns ir augstākais viņu svētceļojuma mērķis.
Arī ģeogrāfiskais kalna izvietojums ir unikāls. Kailašs atrodas tālajā, grūti sasniedzamā Rietumu Tibetas rajonā un tā ir viena no galvenajām Āzijas ūdensšķirtnēm. Četru vareno Tibetas, Indijas un Nepāla upju -Bramaputras, Indas, Sutlejas un Karnali – iztekas atrodas tieši Kailaša kalna rajonā.
Savu ceļojumu-ekspedīciju laikā Bruno Baumanis kājām nogājis tūkstošiem kilometru. Daļu no šīm ekspedīcijām varēja iepazīt arī lekcijas apmeklētāji pateicoties autora stāstam par redzēto, dzirdēto, izjusto šo ekspedīciju laikā, kā arī pateicoties lieliskajām fotouzņēmumiem, ko ceļotājs uzņēma Kailaša apkārtnē.
Vairākas Nepāla un Ķīnas senas reliģijas uzskata Kailaša kalnu par svētu, apveltītu ar dievišķiem spēkiem un pielūdz to. Pie tā tiek veikta svētceļošana ar rituālās apgaitas mērķi. Svētceļnieki, apejot svēto kalnu un apmeklējot daudzus tempļus un citas svētās vietas kalna apkārtnē mēģina attīrīt savu karmu un ielādēties ar pozitīvu visuma enerģiju.
Lekcijā Bruno pastāstīja klausītajiem daudz vairāk nekā vienkārši par Tibetas un Himalaju reģiona ģeogrāfiju, viņš arī iedziļinājās reliģiskajos jautājumos (kāpēc svētceļnieki uzskata šo kalnu par svētu utml.). Savās bildēs viņš mēģināja parādīt arī esošo ģeogrāfisko realitāti caur svētceļnieku acīm, stāstot arī par viņu tradīcijām, paražām un ticējumiem.
Lekcija sanāca ļoti interesanta un pat neskatoties uz tehniskām problēmām ar tulkošanu, kuru dēļ tā ievilkās, skatītāji uzmanīgi vēroja bildes un klausījās Bruno stāstā. Zīmīgi ir tas, ka katrs no šīs lekcijas varēja gūt kaut ko sev, viens – emocijas un iespaidus no redzētajiem dabas skatiem, otrs – daudz interesantas informācijas par Tibetu, Kailaša kalnu un reliģijām, kas pielūdz šo kalnu, bet trešais – apziņu, ka katram cilvēkam ir jānovērtē pasauli, kas ir ap mums un ka tieši intelektuālā ziņkārība ir tas dzinējs, kas mudina cilvēku meklēt atbildes uz fundamentāliem dzīves jautājumiem.