Filma "Kūjenieks Jānis Pūķis" stāsta par 1941.gadā deportēto Rucavas mežsarga dēlu Jāni Pūķi, kas šodien Latvijā pazīstams ar savu tautas instrumentu muzeju un kā šo instrumentu spēlētājs Rucavas etnogrāfiskajā ansamblī, lauku kapelā "Paurupīte" un Rucavas tradīciju kopā.
Kūjenieks Rucavas novada tradīcijās ir lūgts vai nelūgts kāzu viesis, kurš ir aizbildnis mirušajiem radiem. Kā nelūgts kāzās var ierasties budēļu tērpā atpazīts vai neatpazīts.
Jānis Pūķis dzimis 1934.gada 31.janvārī Liepājā. 1941.gadā ģimene tika deportēta uz Sibīriju. Pūķis ar māti nokļuva Jeņisejas augšteces Novosjolovas rajonā, bet tēvs 1942.gadā nomira bada nāvē Kirovas apgabala lēģerī.
Pēc kara māte ar dēlu mēģina nelegāli bēgt uz Latviju, bet ceļā tika apcietināti. Pūķa māte tika notiesāta uz 16 gadiem katorgā, bet Jānis dzīvoja un auga dažādās krievu ģimenēs.
Pēc brīvlaišanas pasludināšanas Pūķis nekavējoties vēlējās atgriezties Latvijā. Sieva Olga un meita Taņa nevēlējās doties viņam līdzi, tomēr Jānis devās ceļā, līdzi ņemot vienīgo dārgumu - ermoņikas, kas viņam kā vienīgajam sādžas muzikantam bija līdzējušas nopelnīt kādu kapeiku izdzīvošanai. Ermoņiku kaste tika nesta rokās 60 kilometrus līdz tuvākajai šosejai.
Pēc atgriešanās dzimtenē Pūķis meklēja saikni ar latviešu tautas folkloru un mūziku. Viņš ir spēlējis "Dandaros", izveidojis "Pūķa muzikantu grupu" un muzicē Rucavas etnogrāfiskajā ansamblī, lauku kapelā "Paurupīte" un Rucavas tradīciju kopā.
Filmas "Kūjenieks Jānis Pūķis" pirmizrāde notiks Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā, 14.jūnijā, plkst.14.30 kinogalerijā "K-Suns", Elizabetes ielā 83/85. Uz filmas pirmizrādi īpaši tiek aicināti represētie.
