"Kādu nakti pilsētā ienāca mežs..
bet pa ielām nāca un nāca zaļais mežs...
bet mežs nāca un nāca...
tad tik pat pēkšņi, kas nācis, tas nākamajā naktī bija aizgājis."
(No Imanta Ziedoņa Zaļās pasakas)
"Zūdības dejas" ir Olgas Žitluhinas dejas kompānijas projekts, kas, apvienojot deju, foto un videomākslu, tapa 2008. gada vasarā īpaši Latvijas Kultūras akadēmijas rīkotajam starptautiskajam zinātniski mākslinieciskajam projektam METAMIND ’2008, kas bija veltīts "Pasaules metamorfozēm: pēdām, ēnām, atspulgiem, atbalsīm un metaforām".
Projekta pirmizrāde notika 2008. gada 3. oktobrī Dfab, izmēģinot jaunu izrādes norises formu, kas vairāk līdzinās mākslas galerijas noteikumiem. Izrādes garums ir 45 minūtes, tā noritēja četras reizes pēc kārtas bez pārtraukumiem, dodot skatītājiem iespēju nākt un iet, kad vien viņi vēlas. Turklāt izrādi bija iespējams vērot no vairākiem rakursiem.
Projektu iecerēts atkārtot kā atsevišķu notikumu norises vietā, kas lieliski sasaucas gan ar projekta muzejiskumu (nākt un iet, kad tīk), gan mūžīgumu (cilvēki iet un nāk, bet mežs paliek gluži kā griestu brusas Sv. Jura baznīcā). Izrāde notiks Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā Vecrīgā 2008. gada 16. decembrī. Izrādes formāts tāds pats – četras reizes pa 45 minūtēm. Projekta ideja ir apdzīvot katru telpu ar sajūtu, ka te tā ir bijis un būs vienmēr.
Pirmo reizi izrādes lielākā daļa tapusi ārpus dejas studijas – mežā. Daba netika izmantota kā glīts fons un scenogrāfija, kas jāpakļauj idejai. Mēģinājumu procesā milzu loma atvēlēta dabas ietekmei. Ja tiek plānots filmēt vējā, bet nekust ne lapiņa, tad tāda ir dabas gaume, un radošā komanda to pieņem.
Izrādes tēmas – par dabu, ekoloģiju, par to, kas zūd, un to, kas paliek nemainīgs, ir aktuālas un vienlaikus tikpat vecas, cik pati cilvēce. Ikkatrs savas dzīves laikā ir bijis mežā – cits sēņot, cits domāt par dabas varenību un skaistumu. Ikviens dienvidnieks, kas pārceļojis uz vēsāku klimata zonu, sabīstas, kad koki rudenī nomet lapas. Katrs no mums reiz pavaicā, kas paliks aiz manis? Ko es jau tagad esmu atstājis un vai tas man uzglūn vai atbalsta, vai kāpj pats savā kalnā? Mežs ir. Mežs nedara to, ko Tu gribi, jūra neviļņojas tad, kad mums vajag. Par to, ko atstājam pēc mums, un to, kas paliek pēc sevis. Par to, ko varam dot, un par to, ko atdodam. Par to, ko paņem neprasot. Par atstāto, uzdāvināto, lieko, visvērtīgāko, gaisa biezumu, vēju, elpu, siltumu. Par to, cik atšķirīgi un līdzīgi esam. Par to, ka mēs nākam un ejam, bet mežs IR. Divi, bet viens. Duets, bet divi solo.
Deja: Ramona Galkina, Ilze Zīriņa, Santa Grīnfelde, Andris Kačanovskis, Valērijs Olehno, Dmitrijs Gaitjukēvičs
Horeogrāfija: Olga Žitluhina un dejotāji Mūzika: Gabriels Prokofjevs, Cache
Foto: Andris Kačanovskis, Valērijs Olehno, Dmitrijs Gaitjukēvičs Video: Pēteris Brīniņš, Olga Žitluhina
Gaismu mākslinieks: Pēters Sešo Tehniskais nodrošinājumus: SIA RJK, P&B
Atbalsta: Rīgas dome, Valsts Kultūrkapitāla fonds
Biļetes: Biļešu Paradīzes kasēs, cena – Ls 4
Papildu informācija: Dagnija Grīnfelde, mob. 29 131 796; dagnija_grinfelde@inbox.lv