Izstāde būs skatāma no 2.decembra līdz 2009.gada 4.janvārim.
Marijas tēls autores darbos ir viņas Ziemassvētku izjūtas, jo šie darbi parasti top tuvojoties laikam, kad nepieciešama ‘atslēga’ no sirds uz priecīgajiem notikumiem.
Daļa no "Marijām" būs eksponētas skapī, kurš savulaik kalpojis kā atslēgu skapis. Tās nebūs zīmētas sekojot tradīcijām, bet abstraktais Marijas tēls pārtaps 'atslēgā'.
Diāna Dimza-Dimme atslēgām ir atvēlējusi simbolisku nozīmi, jo tās atver durvis uz cilvēku sirdīm un sagatavo Ziemassvētku notikumam.
Neliela vēstule no mākslinieces.
Laiks paskrien ļoti ātri…
Mana trešā izstāde šogad, vienā brīdī jau šķiet, ka par daudz…, bet viss ir saistīts…
Pirmā izstāde bija par Cēsu pilsētas vēsturi, Latvijas seno vēsturi… hronikas…
Otrā izstāde bija “Elziņas jaunkundze” – stāsts par manu vecmāmiņu, kura nodzīvoja 101 gadu.
Trešā izstāde ir mana personīgā intīmā kontemplācija…
To, ka būs 100 Marijas, zināju jau iesākumā, bet vēl nezināju kā…
Bet tad, kad ieraudzīju padomju laiku atslēgu skapi, uzreiz sapratu, ka tieši to es gaidīju… Katra
Marija, kā atslēga, to es gribēju pateikt.
Tās nav svētbildes vai ikonas, tas ir mans ļoti vienkāršs, stilizēts, nedaudz primitīvs sievietes tēls, kas
atkārtojas, tomēr katrs ir atšķirīgs.
Domāju eksponēt kādu darbu no iepriekšējām izstādēm, lai varētu redzēt to kopējo saiti, kas ir visām
trim izstādēm jeb, citādi sakot, kopīgo konceptuālo līniju…
Stāsts ir par mani, manu ticību, kas ir vāja…
Stāsts ir par mīlestību...
Stāsts ir par to, ka nav laika lūgšanai un tāpēc vajadzīga izstāde, lai varētu koncentrēties uz savām
domām…
Stāsts ir par skatīšanos un ieraudzīšanu…
Stāsts ir par to, ka stāsta nav, bet ir tas, kas ir tuvs tavai Sirdij un Dvēselei, un tas ir galvenais.
Laiks izstādei ir perfekts, jā, darbi izstādē ir tieši par šo laiku!
Diāna Dimza - Dimme