Vai esam aizdomājušies, ka Latvija līdz ar Norvēģiju, Zviedriju, Somiju, Igauniju, Lietuvu, Dāniju un pat Islandi, Grenlandi un Farēru salām veido vienu kopumu - Ziemeļvalstis? Pasaules izjūtā esam cits citam tuvāk nekā ikdienā šķiet. Lai arī valodas, tradīcijas un citas izpausmes atšķiras, tās visas vieno kopīga ziemeļu sajūta un vērtības – demokrātija, cilvēktiesības, cieņa pret idividualitāti, pārmantojamību, humānisms, līdzsvara meklējumi un dabas nozīmība.
Attēlu kolekcija „Ziemeļu dārzs” ietver sievišķīgi poētisku Ziemeļu redzējumu Latvijā un Skandināvijā tvertās fotonoskaņās, bez vārdiem ļaujot baudīt dabas un cilvēku veidotās Ziemeļvalstu dzīvestelpas ritmu un zīmju saspēli. Nepārprotami jūtamas autores īpašās simpātijas pret Norvēģiju, bet īpašās attiecības ar ziemu veidojis jau tas vien, ka viņa ir dzimusi Zvaigznes dienā – 6. janvārī.
Fotogrāfiskās telpas studijas 29 gadu garumā un autores ikdiena žurnālistikā nav palikusi bez sekām. Mirkļos, kas ir tik trausli un gaistoši kā sikspārņa lidojums krēslā, fotokameras notvertu notikumu būtības kulmināciju var uzskatīt par fotogrāfa veiksmi.
Daiga Kalniņa ir pārtvērusi dzimtas fotogrāfu stafeti. Ģimenes fotohronists bija vectēva brālis Verners. Lielisks dabas fotogrāfs un subjektīvā dokumenta žanra pārstāvis Latvijas fotogrāfijā - tētis Valdis Lazdiņš. Viņa 1950. – 1970. gadu vēsturiskās un cilvēciskās laiktelpas vēstījums attēlos, stāstot par latviešiem izsūtījumā Sibīrijā un atgriešanos Latvijā apkopots kultūrvēsturiskā projektā – izstādē „Mājupceļš”, ko sākot ar 2003. gada pavasari varēts skatīt daudzviet Latvijā un arī Norvēģijā. Priecājos būt tās vadītājai un kuratorei.
"Ar fotogrāfiju sāku nodarboties 13 gadu vecumā, vispirms iesaistoties Tautas fotostudijā „Ogre”, vēlāk fotoklubā „Daugava” Jēkabpilī. Jau daudzus gadus esmu cieši saistīta ar fotogrāfiju ikdienā, strādājot gan kā teksta, gan foto žurnālistei, vispirms Jēkabpils rajona laikrakstā „Brīvā Daugava”, bet nu jau 12. gadu sākumā kā „Neatkarīgās Cīņas”, tagad „Neatkarīgās Rīta Avīzes Latvijai” novada korespondente. Aizvien paturu prātā fotožurnālistikas lielmeistara Anrī Kartjē Bresona teikto: „Fotografēt nozīmē prātu, aci un sirdi uzlikt uz vienas ass.” Un neaizmirst atbildību iet tālāk par sausu faktu fiksāciju. Bilde nedrīkst būt tikai pielikums avīžrakstam. Tai ne tikai jārāda, bet arī jāvēstī," stāsta izstādes autore.
Ārpus maizes darba radošās fotogrāfijas neparastie, īpašie redzējumi apkopoti 12 personālizstādēs. To skaitā – „Daiga Lazdiņa. Fotogrāfijas” (1984), Baltica 91’ fotopiezīmes (1992), „Ārpus civilizācijas” (1994), „Daiga Kalniņa. Fotogrāfijas” (1997), „Piepildīts klusums” (1998), „ Īstenībā nosapņotā. Norvēģija.”, „Zemes čuksti tavām debesīm” (2002), „Sirds Daugava” (2004), „Zemes mala. Āverejas pieskārieni” (2004), „Gadsimtu mija” (2005), „Ziemeļu dārzs” (2005) un jaunākā kolekcija „Laika prāmis/Tidsferjen” (2007).