Otrs risinājums paredz izstrādāt atsevišķu e-identitātes pārvaldības sistēmu, kas nosūtītu informāciju vēlētāju reģistram un nenorādītu vēlētāja vārdu un uzvārdu. Šīs modelis dod iespējas nodrošināt maksimālu balsošanas aizklātību, tāpēc to atbalsta arī sekretariāts.
Svarīgākais jautājums balsošanai internetā ir personas elektroniskās identitātes apliecināšana. Viens no risinājumiem ir izmantot Latvijas Pasta izdoto elektroniskā paraksta radīšanai nepieciešamo autentifikācijas sertifikātu vai identifikācijas kartē iestrādātu un valsts izdotu autentifikācijas sertifikātu.
Sekretariāta vadītāja Olita Magone norādīja, ka būtiskākais ir izstrādāt iedzīvotāju identifikācijas kartes, kas garantētu gan e-balsošanas iespējamību, gan e-pakalpojumu saņemšanu, taču IeM atzina, ka identifikācijas karšu izdošanu kavē vajadzīgo resursu trūkums. Savu palīdzību šī jautājuma sakārtošanai piedāvāja sekretariāta speciālisti.
Gan sekretariāts, gan IeM izteica pārliecību, ka būtībā nepastāv būtiskas problēmas, kas kavētu elektroniskās balsošanas ieviešanu. Atbalstu e-vēlēšanu sistēmai izteikusi arī Centrālā vēlēšanu komisija.
Piedāvātie varianti sarunās apskatīti konceptuāli, un darbs tiks turpināts, tāpēc pagaidām vēl nevar spriest par katra risinājuma izmaksām un vēlētāju reģistra darbībai nepieciešamajiem papildresursiem.
Jau ziņots, ka pašlaik notiek darbs, lai nākamajās Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanās Latvijas pilsoņiem būtu iespēja balsot internetā.
"Pašlaik esam vienojušies, ka arī Latvijā varētu ieviest šādu balsošanu ar interneta palīdzību. Valdība ir nodibinājusi darba grupu, kas konceptuāli strādā ar šiem jautājumiem. Pirmām kārtām jāatrisina jautājums, vai mēs apvienosim pašvaldību vēlēšanas ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām," sacīja Gudele.
Ja Iekšlietu ministrija (IeM) pieņems lēmumu ieviest šādas identifikācijas kartes, tad iestrādāt tajās elektronisko parakstu nebūs problēmu. Tomēr arī bez identifikācijas kartes projektu var realizēt, sacīja Gudele.
