“Viena no svarīgākajām problēmām ir, ka (..) ministri un deputāti, varēs pieņemt neierobežotas dāvanas,” uzsvēra “Providus” pētnieks Valts Kalniņš. Uz jautājumu vai tas palielinās korupcijas risku, viņš atbildēja: “Baidos, ka, jā.” Savukārt, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītājs (KNAB) Aleksejs Loskutovs uzskata, ka valsts amatpersonu izpratnei par ētiku ir jāattīstās pakāpeniski. “Tās normas, kuras ir iestrādātas likumā, ir modernas un nodrošinās normālu kontroli,” tā A. Loskutovs pamatoja viedokli, kāpēc viņš neredz pamatu likuma atdošanai vēlreizējai izskatīšanai. Arī V. Kalniņš KNAB viedokli skaidro ar “kontroles nastu”, kas gulstas uz šo iestādi.
“Norma, lai nav mirusi vai deklaratīva,” skaidroja Valsts prezidentes padomniece likumdošanas jautājumos Sandra Kukule, kura uzsvēra, ka runa nav par likuma redakciju, bet par kontroles iespējām. Arī Saeimas Juridiskā biroja juridiskais padomnieks Edgars Pastars izteicās, ka līdz šim esošās normas kontrolēšana ir pārāk sarežģīta. Saskaņā ar likumu dāvanas ir jādeklarē, taču daļa amatpersonu nav nemaz to darījušas, skaidroja E. Pastars. Pašreizēja likuma normā viņš saskatot absurdu, ko ilustrēja ar piemēru no sadzīves. Ja kāda amatpersona precas, tad tai dāvanas, kuras nav dāvinājuši ģimenes locekļi un kuras ir lielākas par 120 latiem jeb minimālo algu, ir jāizpērk.
13.jūnijā Valsts kancelejā notika visu ieinteresēto pušu apspriede par likuma grozījumu izsludināšanu. Kā paskaidroja S. Kukule, V. Vīķes-Freibergas rīcībā ir visu iesaistīto pušu argumenti. Prezidentes padomniece izteicās, ka Valsts pirmā persona lēmumu par to vai izsludināt minētos grozījumus vai atdot tos otrreizējai izskatīšanai Saeimā pieņems pati.
