Miljoniem cilvēku visā pasaulē sekoja Obamas inaugurācijai, un, uzsverot plašo uzticību, Francijas prezidents Nikolā Sarkozī teica: "Mēs ar nepacietību gaidām, kad viņš sāks strādāt, lai kopā varētu mainīt pasauli."
Lielbritānijas premjerministrs Gordons Brauns sveica Obamu kā "plaša redzējuma cilvēku" un viņa stāšanos amatā kā "jaunu posmu gan ASV, gan pasaules vēsturē".
"Viņš ir ne vien pirmais tumšādainais ASV prezidents, bet arī apņēmības pilns risināt pasaules problēmas," sacīja Brauns.
Japānas premjerministrs Taro Aso arī solīja sadarboties ar Obamu, lai stimulētu "mieru un pārticību Āzijas un Klusā okeāna reģionā un pasaulē".
Eiropas Savienības (ES) ārpolitikas šefs Havjers Solana savā rakstā avīzē "Financial Times" norāda, ka jaunā ASV administrācija Obamas vadībā ir izdevība abiem kontinentiem atkārtoti apstiprināt savu uzticību daudzpusējai diplomātijai.
Piedāvādams "piecas globālās diplomātijas mācībstundas", Solana uzsvēra politiskā, nevis militārā spēka svarīgo nozīmi, nepieciešamību paturēt prātā iekšpolitiku jebkuras starptautiskās intervences laikā un piekrist, ka "neviena valsts, pat ne ASV, nespēj atrisināt problēmas viena pati".
Balles par godu Obamas inaugurācijai tika rīkotas daudzās galvaspilsētās no Londonas līdz Sidnejai, un tūkstošiem cilvēku dejoja Kenijas ciemā, kur dzimis viņa tēvs.
Tomēr daži līderi centās pieklusināt lielās cerības.
Vācijas kanclere Angela Merkele vēlēja Obamam "visu to labāko", taču kārtējo reizi brīdināja jauno ASV prezidentu. Pēc viņas teiktā, Obama nepierunās Vāciju palielināt savu 4500 vīru lielo karaspēka kontingentu Afganistānā.
"Mēs pieņēmām lēmumu, balstoties uz mūsu iespējām un prasmi, nevis uz to, kurš ir prezidents," viņa teica.
Merkele arī skeptiski raugās uz Obamas plānu risināt tiešas sarunas ar Irānu, kuru daudzas valstis apsūdz centienos iegūt savā rīcībā kodolieročus.
Obama saņem mantojumā krīzes pārņemtu ekonomiku, karus Afganistānā un Irākā un konfliktu Tuvajos Austrumos, kur ASV spēlē galveno lomu, kaut arī tiek uzskatīts, ka tās pozīcijas pasaulē noslīdējušas līdz viszemākajam līmenim vairāku desmitu gadu laikā.
Irānas pretrunīgi vērtētā kodolprogramma arī būs viens no viņa lielākajiem izaicinājumiem.
Irānas ārlietu ministrs Manučehrs Motaki teica, ka viņa valsts gaidīs jaunā ASV prezidenta "praktisko politiku" un tikai tad izteiks savu viedokli par viņu.
Pāvests Benedikts XVI nosūtījis Obamam vēstījumu, kurā viņš aicināts "veicināt sapratni, sadarbību un mieru" valstu starpā.
Gazā, kur iestājies trausls pamiers pēc trīs nedēļas ilgušā Izraēlas un "Hamas" kara, kurā gāja bojā vairāk nekā 1300 palestīniešu, sešu bērnu māte Leila Halila teica: "Obama neatdos dzīvību manam vīram. Viņš kļuva par mocekli un atstāja mani ar sešiem bērniem, kuri tagad man pašai jābaro. Obama neatjaunos manu reidos sagrauto māju."
Tuvo Austrumu konflikta otrajā pusē Izraēlas opozīcijas līderis Benjamins Netanjahu teica, ka viņam radies iespaids par "Baraku Obamu kā cilvēku, kurš ļoti labi saprot mūsu ciešanas un mūsu ienaidnieku nežēlību".
Francijas ārlietu ministrs Bernārs Kušnē "pievienojās visas pasaules sajūsmai un saviļņojumam" par Obamu. Taču viņš piebilda: "Manuprāt, mums nebūtu jāgaida, ka viņš tūlīt atrisinās visas Amerikas un arī mūsu problēmas. Barakam Obamam nav burvju nūjiņas."
Krievijas premjerministrs Vladimirs Putins, kad viņam jautāja par Obamu, arī iebilda pret optimismu un, nedēļas nogalē uzturoties Berlīnē, teica: "Esmu dziļi pārliecināts, ka lielākās vilšanās rodas no lielām cerībām."
Polijas prezidents Lehs Kačiņskis pauda pārliecību, ka Obama turpinās ASV pretraķešu vairoga projektu Eiropā, kuru veicināja aizgājušais prezidents Džordžs Bušs, bet asi kritizēja Krievija.
Ķīna uzskata, ka Obamam būs jāpiestrādā pie stingrākām militārām saitēm starp abām valstīm. Aizsardzības ministrijas pārstāvis pulkvedis Hu Čanmins teica, ka militārajās attiecībās ar pasaules lielvalsti ir "grūtības".
"Šajā jaunajā periodā mēs ceram, ka gan Ķīna, gan ASV kopīgi centīsies radīt labvēlīgus apstākļus un uzlabos un veicinās attiecības starp abu valstu bruņotajiem spēkiem," žurnālistiem Pekinā paziņoja Hu.
Tūkstošiem vāciešu un amerikāņu ieradās Obamam veltītajā pasākumā, ko organizācija "Demokrāti ārvalstīs" sarīkoja Berlīnē - pilsētā, kurā Obama jūlijā teica savas kampaņas plašāko runu 200 000 cilvēku pūlim.
Madridē 650 karogus vicinošu cilvēku vēroja Obamas zvēresta nodošanas ceremoniju uz liela televīzijas ekrāna, kas bija uzstādīts kādas pilsētas centra viesnīcas deju zālē, bet desmitiem citu cilvēku, kuri tajā neiekļuva, klausījās viņa runu aiz durvīm.
