Pētījums: Visvairāk apdraudēta ir bezdarbnieku un vientuļo cilvēku veselība

Izvērtējot pētījuma "Vides faktoru ietekme uz veselību" rezultātus, SVA vides veselības speciālisti uzsver, ka bezdarbnieki ir riska grupa, jo viņu vidū ir liels aktīvo smēķētāju īpatsvars, kas sasniedz 42% atzīmi, daudzi lieto alkoholu, 65% no bezdarbniekiem atzīst, ka nekad nenodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, 23% sūdzas par sliktām attiecībām ģimenē, bet 32% atzīst, ka viņu uzturs nav veselīgs.

Runājot par vientuļajiem cilvēkiem, SVA speciālisti uzsver, ka viņi relatīvi mazāk laika pavada svaigā gaisā, biežāk lieto alkoholu, 23% šo cilvēku atzīst, ka nevar atļauties iegādāties veselīgu pārtiku, kā arī viņi biežāk nekā citas grupas saslimst ar hroniskām kaitēm.

Taču kopumā pēdējo desmit gadu laikā Latvijas iedzīvotāji arvien vairāk uzmanības ir pievērsuši apkārtējās vides ietekmei uz viņu veselību, norāda pētījuma autori.

Kā stāstīja SVA Vides veselības daļas speciālists Normunds Kadiķis, salīdzinot ar datiem, kas tika iegūti 1999.gadā, ir ievērojami uzlabojusies iedzīvotāju mājokļa kvalitāte, jo par 10% ir samazinājies to iedzīvotāju skaits, kuri apdzīvo platību, kas mazāka par 10 kvadrātmetriem.

Tāpat, pateicoties dažādām kampaņām, ir nedaudz samazinājies smēķējošo iedzīvotāju īpatsvars gan vīriešu, gan sieviešu vidū - ja 1999.gada pētījums rādīja, ka nesmēķē 61% Latvijas iedzīvotāju, tad tagad tie ir 70%.

Turklāt cilvēki arī vairāk uzmanības sāk pievērst veselīgam uzturam un ūdens kvalitātei, norādot, ka ūdens kvalitāte ir uzlabojusies, kā arī mazinājies gūto traumu īpatsvars.

Tai pat laikā, salīdzinot ar 1999.gada pētījumu, ir palielinājies to iedzīvotājus skaits, kuri sūdzas par pārlieku lielo troksni, kas visbiežāk tiek saistīts ar transporta kustību.

Pētījuma dati arī atklāj, ka salīdzinoši maz cilvēku Latvijā nodarbojas ar sportu, īpaši neaktīvi kļūst cilvēki vecumā no 40 gadiem. Tāpat, veicot pētījumu, SVA speciālisti ir atklājuši: jo vairāk cilvēki lieto sadzīves ķīmiju, jo biežāk viņiem tiek novērotas dažāda veida alerģiskas reakcijas.

Kā galveno riska faktoru darbā 62% aptaujāto atzina stresu, bet 50% - darbu ar datoru.

SVA direktors Uldis Līkops uzskata, ka SVA veiktas pētījums ir laba bāze un informācijas avots citām institūcijām, kuras iegūtos datus varētu izmantot situācijas uzlabošanai vairākās jomās.

Tā kā Eiropas Savienības pētījumi par veselības aprūpi un cilvēku veselības stāvokli Latviju ierindo pēdējās vietās, tad būtu īstais laiks ņemt vērā cilvēku ieradumus un izstrādāt darbības programmas iedzīvotāju veselības stāvokļa uzlabošanai, secināja Līkops.

Jau ziņots, ka pētījumu SVA veica 2008.gadā, aptaujājot 1318 respondentus Rīgā un Pierīgā, kā arī Vidzemē, Kurzemē, Zemgalē un Latgalē. Mērķis bija noskaidrot, kā Latvijas iedzīvotāji vērtē vidi, kurā dzīvo un strādā, tās ietekmi uz veselību, pievēršot uzmanību dažādiem vides faktoriem - uzturam un dzeramā ūdens kvalitātei, mājokļa un darba vides ietekmei, dzīvesveidam un psihoemocionālās vides raksturojumam.

Pētījuma rezultāti tika salīdzināti ar 1999.gadā veiktās Latvijas iedzīvotāju aptaujas par vides faktoru ietekmi uz cilvēku veselību rezultātiem, tādējādi sniedzot pārskatu par situācijas izmaiņām minētajā laika periodā.

Pētījuma eksemplāri patlaban tiek nogādāti visām pašvaldībām ar aicinājumu izmantot to kā ikdienas darba ideju krātuvi, plānojot un īstenojot pašvaldības teritorijas vides un cilvēku veselības aizsardzību.

Šādi pētījumi ļauj izvērtēt vides faktoru ietekmi uz Latvijas iedzīvotāju veselību, atklāt aktuālās vides un veselības problēmas, kā arī izvirzīt prioritātes turpmāko pētījumu veikšanai un rīcībai sabiedrības veselības uzlabošanai gan valsts, gan katras atsevišķas pašvaldības līmenī, uzskata SVA speciālisti.

Pasaules Veselības organizācijas epidemioloģisko pētījumu dati liecina, ka vides faktoru ietekme uz cilvēka veselību ir pārliecinoša un tie ir pamatcēlonis vismaz vienai ceturtdaļai no globālās slimību slodzes. Savukārt saskaņā ar Eiropas Komisijas sabiedriskās domas izpētes organizācijas "Eirobarometrs" 2007.gada un 2008.gada pētījumu "Elektromagnētiskie lauki" un "Eiropas pilsoņu attieksme pret vidi" datiem 80% Latvijas iedzīvotāju apkārtējo vidi uzskata par svarīgāko dzīves telpu ietekmējošo faktoru.