Nolūkā veicināt un koordinēt sadarbību bezvēsts pazudušo bērnu meklēšanā šodien preses konferencē tika noslēgta vienošanās starp Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju (VBTAI), sabiedrisko organizāciju "Bezvēsts pazudušo bērnu meklēšanas biedrība" un Valsts policiju.
Vienošanās paredz sadarboties bērnu tiesību aizsardzības jomā, sniedzot palīdzību un atbalstu bezvēsts pazudušo bērnu tuviniekiem un veicinot bezvēsts pazudušo bērnu meklēšanu.
VBTAI apņemas nodrošināt profesionālas psihologa neklātienes konsultācijas bezvēsts pazudušo bērnu radiniekiem, draugiem un tuviniekiem, izmantojot inspekcijas bērnu uzticības tālruni 8006008. Tāpat arī inspekcija apņemas nodrošināt profesionālas klātienes konsultācijas.
Savukārt biedrība šīs vienošanās laikā sniegs konsultācijas, kā arī praktisko palīdzību personām, kas griezušās biedrībā pēc palīdzības pazudušu bērnu meklēšanā. Biedrība arī sadarbosies ar policiju paudušo bērnu meklēšanas metodikas un koordinācijas sistēmas izstrādāšanā.
Paredzēts, ka biedrība piesaistīs brīvprātīgos speciālistus - kinologus, tiesu psihiatrus, juristus, organizēs brīvprātīgas meklēšanas vienības.
"Policijai ir idejas kā efektīvāk meklēt pazudušos bērnus, bet bieži vien fiziski nav laika un vajadzīgo resursu, mums ir gan cilvēkresursi, gan materiāli, tādējādi varam aizpildīt tukšās vietas, ko policija resursu vai laika trūkuma dēļ nespēj izdarīt," sacīja biedrības valdes priekšsēdētājs Raivis Narbuts. Pagājušajā gadā pazudušās Annamarijas meklēšanas laikā Narbuts saskāries tieši ar šādu situāciju.
Viņš uzskata, ka ir nepieciešams cīnīties ar situācijas iemesliem, proti, būtu jāveic noziedznieku psiholoģiskā izpēte, tāpat jāveic preventīvie pasākumi. Bērniem un jauniešiem jāizskaidro kāpēc, piemēram, stopēšana varētu būt kaitīga vai bīstama.
Savukārt Valsts policija šīs vienošanās laikā sniegs bezvēsts pazudušo un klaiņojošo bērnu tuviniekiem informāciju par inspekcijā un biedrībā pieejamo atbalstu, palīdzību un konsultācijām.
Paredzēts, ka visas puses tiksies reizi ceturksnī un pārrunās savas turpmākās darbības.
Zlatoustovs norāda, ka lielāka uzmanība būtu jāpievērš arī klaiņojošajiem bērniem, kas parasti ir tie, kas pazūd, bet vēlāk arī atrodas. "Bērns no mājas neiet tāpat vien, lielākā daļa bērnu, kas klaiņo un pazūd, nāk no nelabvēlīgām ģimenēm," sacīja policijas pārstāvis.
Šo problēmu šodien preses konferencē akcentēja arī Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) priekšniece Laila Rieksta-Riekstiņa. Viņa uzsvēra, ka sabiedrībai lielāka uzmanību vajadzētu pievērst tieši bērniem, kas regulāri klaiņo, un nevis nosodīt šos bērnus, bet gan meklēt problēmu tieši ģimenēs, jo tieši ģimeniskās attiecības iespaido bērna izvēli.
"Mums ir jādomā, kā palīdzēt klaiņojošajiem bērniem. Bērns klaiņo, jo bieži vien viņš ģimenē nav mīlēts, saprasts un gaidīts," sacīja Rieksta-Riekstiņa.
Tieši klaiņojošiem bērniem ir vislielākais risks kļūt par noziedznieku vai varmāku upuriem, atzina VBTAI priekšniece.
Tāpat arī bērniem un jauniešiem ir nepieciešama informācija par to, kā sevi pasargāt. VBTAI tāpēc izstrādājusi desmit ieteikumus stopētājiem.
