2008. gada spārnotas teiciens: "Pārāk liela cilvēcība sabiedrībai bieži nav saprotama."

No pieteikumiem skaidri redzams, ka iesaistījusies itin plaša sabiedrība – jaunieši un vecāki ļaudis, ierēdņi un viņu kritizētāji, žurnālisti, tulkotāji, filozofi un arī jokotāji. Daudzie rūpīgi apdomātie un arī pamatotie, tāpat kā rotaļīgi asprātīgie priekšlikumi kārtējo reizi liecina par to, ka pamazām pieaug interese par savas valodas nozīmi un arī par tās kopšanu. – Spārnoto teicienu nominācijas pieteikumiem šoreiz kā spilgta iezīme ir ekonomisko un polītisko problēmu atspulgs – asprātīgs humors, dzēlīga ironija par notikumiem valstī, taču arī reālistiska pašironija un jauni apzīmējumu meklējumi raksturīgām muļķībām.

Par 2008. gada Vārdu atzīts „talkot” – atceroties lielo talku. Tas ir viegli saprotams jau sen zināms vārds ar mūsu tautai izsenis raksturīgu domu par kopējo labumu. Ļoti aktuāls – kā plašas sabiedrības solidāritātes paraugs un nesavtīga, visiem derīga atbildīga rīcība publiskā telpā, kopējā apkārtējā vidē.

Saņemti daudz vērā ņemamu pieteikumu, no tiem tikai daži šeit parādīti: 
”datorlauzis” – cracker vai hacker; ”vietne, tīmekļa vietne” site, website, ITT termins; ”edrese” – kā ērti apzīmēt e-pasta adresi; ”vecļaudis” – vecākās paaudzes cilvēki; ”stadula” – park & ride; ”lieldraugs” – (ģenerāl)sponsors; ”vingrums, vingruma klubi” – fitnes, fitnesa klubi; ”vaimanoloģija” – mums raksturīga īpašība; ”sprīdīša sindroms” – lielā latviešu emigrēšana uz Īriju
   
Par 2008. gada Nevārdu atzīts “šis te... šo te...” – šie divi vārdi visos locījumos skan ļoti bieži un arvien plašāk. Katrs vārdiņš par sevi ir labs un derīgs – katrs savā noteiktā vietā, bet abi kopā ir neveikla liekvārdība. Kā tam līdzīga cita liekvārdība iesniegts bieži dzirdamais atkārtojums un it kā jautājums ... ja... ja...ja?

No plašā saņemto nevārdu krājuma pagājušā gadā šeit kādi piemēri:
- nevajadzīgi svešvārdi: ”ekspektācija” pieņēmums, gaidāmais...; ”remarka” piezīme, piebilde; ”translācija” pārraide; ”drastiski” nebēdnīgi, jautri un draiskulīgi…; ”kancelēt” atcelt?;
”kraudsorsings” pūļpakalpojums vai pūļa ārpakalpojums; ”recesija” sarukums, rukums, rukšana;
- liekvārdība: ”atvērtās darba pozicijas”; ”celtniecības darbu veikšanas process ” būvdarbu gaita, būvdarbi; ”trauku operators” trauku mazgātājs?
- citi: ”baža”, ”debate” - vai drīz dzirdēsiem ”baile”, ”bikse”, ”bēre”, ”kāza”?
”Parex”; ”krīze”                                                                                                                                              

2008. gada Spārnotais teiciens: E. Zalāna „Pārāk liela cilvēcība sabiedrībai nav saprotama.”
Teiciens raksturīgi iezīmē to, kā, iespējams, daži politiķi domā par tautu. Tagadējās valdības locekļu spilgtie izteicieni pagājušā gadā pārspēja viens otru tā, ka žūrijai nebija viegli izvēlēties pašu spilgtāko (latviešu valodā).

Arī citu trāpīgie teicieni bieži izsaka nesenās atziņas par notiekošo valstī:
”Iededzies par Latviju!” Latvijai 90; ”Parādiet man zvaigzni, trepes piesliešu pati.” M. Solima;
”Ballīte ir beigusies.” E. Šīns; ”... mēs viņiem atnāksim pakaļ.” J. Strīķe; 
”Algas atkausēt, ministrus iesaldēt.” 26.9. ārsti pie Saeimas;
”Kritēriji ir manā galvā.” A. Vrubļevskis; ”Tas ir vairāk nekā fakts.” A. Šlesers;
”Pingvīni pārziemo saspiedušies ar mugurām kopā.” un ”Bezdarbnieku pārmācīšana.” I. Godmanis;
”Es vienkārši klusi darīju savu melno darbu.”, ”Mana atbilde būs... bet es jums to neteikšu.” un ”Kā ir taupīgi... man izkrita no galvas!” A. Slakteris
  I. Gudeles ”Zemeņu torte”
”Pāļi International” firma seriālā "Svešā dzīve" 
 
2008. gada nagla: „nasing spešl” fin. min. A. Slakteris atbildot žurnālistei par to, kas notika Latvijā, kāpēc vajadzīgs miljardu aizdevums. – Lai gan tas nav latviešu valodā, teiciens jau folklorizējies tā zīmīgā vēriena dēļ. Svešvalodu teicieni reizēm kļūst par starptautiskiem jēdzieniem – laiks rādīs, vai šim teicienam būs vēl kāda aktualitāte nākotnē.